“Nevar salīdzināt, kā bija un kā ir tagad,” sākot darbu Kalētu sociālā centra jaunajās telpās, saka pagasta sociālā darbiniece Evita Dēzniece. “Šeit ir ērti gan darbiniekiem, gan klientiem.” Sociālais centrs jaunajā vietā atklāts 3. jūlijā, bet “Kurzemes Vārds” viesojās dažas dienas iepriekš, kad vēl notika telpu iekārtošana.

No lielas uzgaidāmās telpas pa kreisi var nokļūt sociālā darbinieka kabinetā. Pa labi – jaunais feldšerpunkts. Centrā ir sanitārais mezgls cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Ir arī duša, veļas mašīnas un žāvētājs, jo šos pakalpojumus kalētnieki iepriekš labprāt izmantojuši. “Ļoti grūti gāja ar mēbeļu iegādi,” atklāj pagasta pārvaldniece Agrita Driviņa. “Sakarā ar Covid-19 pandēmiju pasūtījuma periods ļoti ilgs. Ja izvēlētos tieši to, ko gribējām, nedēļas vietā būtu jāgaida mēnesis. Tāpēc krāsas ziņā ir tādas mēbeles, kādas bija pieejamas.”

Jaunais sociālais centrs tāpat kā iepriekš atrodas ēkā, kas saucas “Brūzis”. “Spirta brūža ēka ir celta barona laikā, bet par to šodien maz kas liecina, jo kolhoza laikā uzbūvēja otro stāvu. Māju pilnībā sabojāja,” saka A. Driviņa. Viņa aizved parādīt, kāda līdz šim bijusi piekļuve sociālajam centram ēkas otrā galā. Jau ārpusē jāpievar kāpnes, taču “ne tās trakākās”. “Veciem cilvēkiem ļoti grūti, kāpnes ir stāvas,” rāda pārvaldniece. Arī E. Dēzniece atzīst: “Grūti ir gājis. Esmu braukusi uz mājām pie cilvēkiem, kuri te nevarēja atnākt. Tagad centrā ērti var iekļūt gan māmiņas ar ratiņiem, gan invalīdi.” Feldšerpunkts atradās daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā, tomēr arī tur bija jāpārvar seši pakāpieni, kas neiespējami invalīda ratiņos.

Kāpēc sociālais centrs bija ierīkots tik nepieejamā vietā? A. Driviņa pastāsta, ka Kalēti bijusi viena no pirmajām vietām Liepājas rajonā, kur izveidots sociālās aprūpes centrs: “Sociālā darbiniece Iveta Lohanska uzrakstīja projektu. Viņai vienmēr bija sapnis, ka centrs varētu būt kaut kur lejā, nevis te, augšā. Taču šīs telpas bija pieejamas, tāpēc te arī uztaisīja, turklāt 2000. gadu sākumā arī prasības nebija tik ļoti stingras.” 

Tagad labiekārtotās sociālā centra telpas iepriekš izskatījušās briesmīgi, stāsta A. Driviņa. “Kādreiz šeit bija kolhoza ēdnīca, īsu brīdi bija veikaliņš, bet ļoti ilgu laiku nebija nekā. Pašvaldība iegādājās šīs telpas par tūkstoš eiro, jo tās bija nodotas tiesu izpildītājam. Ceram, ka arī pēc reformas mums te ļaus kaut ko darīt. Cilvēkiem, sevišķi vecākiem, ir grūti kaut kur aizbraukt,” viņa atzīmē.

Tā kā pašvaldībai Kalētos trūkst dzīvokļu, vecajās sociālā centra telpās varētu izmitināt pāris bāreņus, kuriem nepieciešama dzīvesvieta. Pārvaldes vadītāja neslēpj prieku par to, ka iedzīvotāju skaits Kalētos nesamazinās, viņu ir 596: “Ir jaunie, kas strādājuši ārzemēs, tagad viņi pērk dzīvokļus, jo grib atgriezties laukos. Cilvēki šeit dzīvo, kaut arī daļa brauc uz darbu uz Liepāju. Parēķinājuši, ka šeit ir labāk. Bērni ir uz vietas un paši var aiziet uz mūzikas skolu vai sporta skolu, tas vecākiem ir atvieglojums.” 

Kalētu sociālais centrs izveidots ES Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) projektā. Tā kopējās izmaksas ir 104 507,59 eiro (ar PVN), no kuriem 34 tūkstoši eiro ir ELFLA atbalsts. Telpu remontu un pielāgošanu sociālā dienas atbalsta centra un feldšeru punkta vajadzībām veica SIA “Skorpions VS”.

Ģirts Gertsons

Ģirts Gertsons