Celtspēja samazinājusies, bet nasta aug
Pašvaldībām, gada finanses plānojot, stabilitātes sajūtas nav. Tāpēc tām daudzkārt nāksies atteikt arī iedzīvotājiem, kuri vērsīsies pie pašvaldībām. Lai gan budžets šim gadam 297 tūkstošu latu apjomā Bunkas pagastā ir apstiprināts, pašvaldības vadītājs Edgars Dargužis nav par to sajūsmināts un saka: izdzīvošanas nodrošināšanai nākšoties ķerties pie tāda līdz šim neizmantota naudas iegūšanas veida kā īpašumu pārdošana.
Ķersies pie īpašumu pārdošanas
Pagasta priekšsēdētājs pastāstīja, ka vissarežģītāk bijis sadalīt algu fondu. Lai iekļautos finansējuma rāmjos, bijis jāizlemj, ko apcirpt – algas vai strādātāju skaitu. Pēc ilgām diskusijām vienojušies, ka samazinās algas un slodzes, bet darbiniekus neatbrīvos, jo to skaits arī līdz šim neesot bijis pārāk liels. Šis kompromisa risinājums tomēr esot saistīts ar darbalaika saīsināšanu. Daļa darbinieku astoņu stundu vietā šogad strādā tikai sešas stundas.
Līdz šim Bunkas pagasts izcēlās ar to, ka katru gadu kaut ko jaunu uzbūvēja, sakārtoja apdzīvotajos centros apgaismojumu vai asfaltēja ceļus. “Šogad, ceļu finansējuma jomā līdzekļus samazinot gandrīz divas reizes, mums ir iedurts gluži kā ar dunci mugurā,” teica priekšsēdētājs. Naudas brauktuvju kopšanai, kā arī sniega kupenu novākšanai neesot. Par pērn ierīkoto ielu apgaismojumu Bunkas Tadaiķos pagastam vēl ir jāmaksā kredīts. “Lai to varētu izdarīt, domājam pārdot mežus un mehāniskās darbnīcas. Ar Finanšu ministriju šajā jautājumā jau konsultējāmies,” sacīja pagasta vadītājs. Viņš piebilda, ka ar citiem īpašumiem šāda darbība neesot iespējama, jo tie kļūdaini uzrakstīto Ministru kabineta noteikumu dēļ neesot ierakstīti zemesgrāmatā.
Arī sociālajā sfērā un kultūras darbā nekādi brīnumi šogad neesot sagaidāmi. “Pērn varējām atļauties dzīvot tā, kā manā izpratnē pašvaldībām ir jādzīvo, bet tagad cilvēkiem daudz ko nāksies atteikt,” sacīja E.Dargužis. Ja līdz šim buncenieku ekskursijām un braucieniem uz teātra izrādēm pagasts vienmēr atvēlējis autobusu, tad tagad to būšot iespējams izmantot tikai par samaksu.
Pagasts neplānojot piedalīties arī gaidāmajos skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkos, priekšsēdētājs prognozēja, ka diez vai turpmāk varēšot notikt arī skolēnu mācību olimpiādes. Rajonu likvidēšanas un novadu izveidošanas sekas drīz vien atklāsies visā savā kailumā, bet tad jau mainīt kaut ko būs par vēlu. E.Dargužis tomēr solīja, ka sporta zāles un bibliotēkas būvdarbi Krotē, neraugoties uz krīzi, šogad neapstāšoties.
Cenšas novelt uz pašvaldībām
Gramzdas pagastā plānotie izdevumi salīdzinājumā ar iespējām, kas pavērās pērn, samazinājušies aptuveni par 35 procentiem. Līdz ar to budžeta apjoms nepārsniegšot 292 271 latu.
Priekšsēdētājs Augustīns Eidejus domā, ka ar šo summu vajadzētu pietikt tikai tādā mērā, lai kaut kā izlaipotu. Taču, neraugoties uz taupības pasākumiem, nekādu drošību budžets nesniedzot, jo sakarā ar sarežģīto ekonomisko situāciju valstī kopumā pašvaldība nemitīgi saņem paziņojumus, ka tai jānodrošina tādi maksājumi, kas agrāk nebija jāveic. Par to gramzdeniekiem paziņojusi, piemēram, SIA “Liepājas Reģionālā slimnīca”, kas aicina pašvaldību pārskatīt sociālo pabalstu piešķiršanas kārtību un daļu no pabalstiem paredzētās summas par pensionāru un maznodrošināto iedzīvotāju ārstēšanos samaksāt uzreiz slimnīcai.
“Mūsu celtspēja ir jūtami samazinājusies, bet nasta, kas jānes pagastam, turpina pieaugt. Ja kādam kaut kam naudas pietrūkst, tūdaļ maksāšanu cenšas novelt uz pašvaldībām. Tas nozīmē, ka deputātiem ir jābūt gataviem finanšu izlietojuma virzienus un apjomus kurā katrā laikā pārskatīt. Mēs to labi apzināmies. Droši vien, ka gada gaitā tas mums būs jādara ne vienreiz vien,” teica A.Eidejus.
Aptuveni 31 procentu no budžeta paredzēts tērēt izglītības nodrošināšanai, kas joprojām tiekot uzskatīta par prioritāti. Arī sociālajiem mērķiem plānots izlietot vairāk līdzekļu, nekā bija atvēlēts pērn. Tomēr A.Eidejus jau tagad nojauš, ka šai jomai ar to vien nez vai pietiks, jo iedzīvotāju rocība plok. “Īstas stabilitātes sajūtas nav. Saprotu, ka nekādi brīnumi nenotiks,” teica pagasta vadītājs.
Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”