Cer atjaunot Zviedru vārtus
"Kurzemes Vārds"
Priekules Novada dome ir apstiprinājusi, ka gadījumā, ja
Zviedru vārtu atjaunošanas projekts gūs Eiropas Savienības atbalstu, tā
piešķirs līdzfinansējumu, informē pašvaldības vadītāja Vija Jablonska. Iecere
tiek lolota jau vairākus gadus, tikai līdz šim tās īstenošanai trūcis līdzekļu.
Priekules Zviedru vārtos ir paredzēts izveidot Tūrisma informācijas centru,
lasāms ārkārtas domes sēdes protokolā. V. Jablonska papildina, ka pirmajā stāvā
paredzēts ierīkot publiski pieejamas labierīcības, taps arī īpaša vieta
datoram, kurā cilvēki ar kustību traucējumiem varēs aplūkot, kas notiek otrajā
stāvā. Pilnīgu vides pieejamību nav iespējams nodrošināt, jo ēka ir
kultūrvēsturisks piemineklis, un ierīkot liftu atbildīgā institūcija neļaujot.
Ēkas otrajā stāvā paredzēts izvietot Tūrisma informācijas centru, izstāžu zāli
un mazo zāli, kurā tiks izvietota Zviedru vārtu vēsturiskā ekspozīcija.
Patlaban TIC speciāliste strādā Priekules Novada domes ēkā.
“Jumts ir nomainīts, bet sienā liela sprauga. Tas arī tiks
sakārtots,” par projektā paredzēto stāsta pašvaldības vadītāja.
Deputāti domes sēdē vienbalsīgi nolēma nodrošināt domes līdzfinansējumu
aptuveni 13,5 tūkstošu eiro apmērā. Zviedru vārtu atjaunošanas ieceres virzītāja,
Priekules novada tūrisma organizatore Daiga Egle stāsta, ka izdevies ielēkt
pēdējā vilcienā – 5. decembrī notikusi ārkārtas sēde, bet jau nākamajā dienā
projekts aizvests uz Rīgu. Kultūras ministrijas administrētais projektu
konkurss noslēdzās 6. decembrī. Rezultāti būs zināmi janvārī.
“Cerība ir vienmēr,” D. Egle saka, jautāta, cik liela ir iespēja
atbalstu saņemt. Pavisam projekta īstenošanai nepieciešami aptuveni 271
tūkstotis eiro. “Esam sagatavojuši lielāku mājasdarbu nekā parasti,”
viņa piebilst. Zviedru vārtu rekonstrukcijai jau 2011. gadā izstrādāts
tehniskais projekts. Domes sēdes protokolā lasāms, ka to sagatavojis SIA
“V Projekts”, šogad aktualizētas izmaiņas komunikāciju tīkliem un
izmaksu sadaļai. “Tas nav tikai plānošanas un arhitektūras uzdevums, kas
tiek novērtēts ar zemiem punktiem,” pēc pieredzes zina teikt D. Egle. Ja
ir izstrādāts tehniskais projekts, konkursa komisija pieteikumu novērtē
atzinīgāk.
“Šis ir ilgi lolots projekts,” atzīst tūrisma speciāliste.
Pirmajā reizē tas uz ārējo finansējumu pretendējis 2010. gada vasarā. Toreiz
sadalīti 700 miljoni latu, taču viena projekta summa nav varējusi būt mazāka
par 250 tūkstošiem latu. Zviedru vārtu atjaunošanai toreiz tik daudz līdzekļu
nav vajadzējis.
“Ja tagad viss izdosies, tad Priekulei tas būs liels pienesums,”
uzskata D. Egle. “Tūrismam būtu labs pavērsiens. Tas komplektā gan
uzliek arī pienākumus.”
Uzziņai:
/ Projekts “Kultūras mantojuma Priekules Zviedru vārti
saglabāšana” iesniegts Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.
– 2014. gada programmas “Kultūras
un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana” neliela apjoma grantu
shēmas “Kultūras mantojuma saglabāšana” atbalstam.
No www.priekulesnovads.lv