Sestdiena, 19. jūnijs Nils, Viktors
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Cerīgs papildinājums dārzeņu audzētāju saimē

Cerīgs papildinājums dārzeņu audzētāju saimē
16.05.2009 07:04

Lauksaimniekiem, lai pārredzētu ražošanu, nekādi valsts dienesti neesot vajadzīgi. Kolēģi savstarpēji cits citu tirgū esot ielāgojuši un savas darbošanās sektoros lieliski zinot, kurš zemnieks ko, kā un cik lielos daudzumos spēj izaudzēt.

Taču katra jauna dalībnieka parādīšanās aiz tirgus letes tiek uztverta ar zināmu neuzticību. Tā bija atgadījies arī ar Edīti un Eduardu Hanitoviem. Viņi faktiski tikai šajā pavasarī pievienojušies mūsu puses agro dārzeņu audzētāju saimei.

Paši kontrolē tirgu

Hanitovu pāri kādā “Lauku sētas pilsētā” tirdzniecības reizē bija pamanījusi “Optimistu pulka” vadītāja Skaidrīte Solovjova. Jaunie cilvēki pārdodot lociņus, spinātus, redīsus un salātus. Kā pārsteigums viņai nācis kādas kundzes zvans, kura centusies apgalvot, ka Edīte un Eduards tirgojas ar pārpirktu produkciju. “Fakts, ka audzētājs sastapts vairumtirdzniecības bāzē, nav nekāds arguments. Viņš tur bija ieradies, lai pārdotu savu audzējumu, nevis iepirktu to no importētājiem. Tāpēc es tai zvanītājai atbildēju pikti un noliedzoši, jo biju droša, ka pie mums Skuju ielā tas nu nekādi nevar notikt. Šeit paši zemnieki kārtību uzrauga un kontrolē. Ja atbrauks kāds ar falšu vedumu, tad viņš būs nelaimīgs, jo pa vārtiem vairs ārā netiks,” sacīja S. Solovjova.

Gados jaunie agro dārzeņu audzētāji lielāku apjomu ražošanai iznomājuši savulaik izdaudzinātajam kāpostu audzētājam Gunāram Lērumam piederošās zemnieku saimniecības “Atmodas” siltumnīcas. Abi ir lauku ļaužu atvases. “Līdz šim gan Edīte, gan es strādājām savu vecāku saimniecībās,” paskaidroja Eduards. Viņa mātei Ainai Hanitovai Virgas pusē piederot zemnieku saimniecība “Krastiņi 1”, kur īpašniece nodarbojoties ar zemeņu kopšanu, savukārt Edītes mamma Ināra Guzikate Tadaiķu pagasta “Krievu” mājās “raujoties pa siltumnīcām”. Eduards ar Edīti iepazinušies nevis kādā kafejnīcā vai deju zālē, bet gan zemeņu tirgū Liepājā.

Iztiek bez Eiropas atbalsta

Lauksaimnieciskās izglītības, kas būtu ļoti nepieciešama, diemžēl censoņiem nav. Toties esot gadu gaitā gūta pieredze, no grāmatām un dažādiem kursiem krātas zināšanas, kā arī liela vēlēšanās strādāt šajā sektorā, kas esot gan darbietilpīgs, gan pagaidām vēl pietiekami perspektīvs, jo ne visiem esot patika ar dārzeņiem nodarboties. Šis bizness atbaidot, jo saistīts ar risku. Tagad pat, pūšot ziemeļvējam, katru nakti esot iespējamas salnas. Bet nevar pieļaut, ka stādījumi aiziet bojā – tajos ieguldīti lieli līdzekļi, kas pašu rokām pērn nopelnīti. Viena hibrīdu tomātu sēkliņa maksājot puslatu. Nekādu valsts vai ES atbalstu dārzeņu audzētāji nebauda.

 Rādot žurnālistam, ko abi ar sievu, vecākiem piepalīdzot, līdz šim spējuši paveikt, Eduards atvainojas, ka starp dillēm un salātiem izspraukušās arī nezāles. Neesot pratuši pietiekami efektīvi ar tām cīnīties, tāpēc tagad pirms produkcijas vešanas uz pilsētu audzējumu nākoties rūpīgi pārcilāt, tad nu strādāšana paņemot visas viņu dienas bez atlikuma. Tomēr gan viens, gan otrs pauda prieku, ka darba netrūkst laikā, kad daudzi cilvēki to nespējot sev atrast. Un ekonomiskā krīze savā ziņā esot pārbaudījums viņu varēšanai.

Vēlas ražot intensīvi

Patlaban Hanitovu rīcībā pavisam ir 4500 kvadrātmetru segto platību, viņi audzē lociņus, dilles, salātus, spinātus, gurķus un tomātus. Grib panākt, lai produkciju varētu ievākt, sākot no agra pavasara līdz vēlam rudenim, lai ražošanas platības var izmantot nepārtraukti. Audzējumu realizējot Pētertirgū, vairumtirdzniecības bāzē, kā arī “Lauku sētā pilsētā”. Nākotnē plānojot to vest arī uz nakts tirdziņu Rīgā, jo galvaspilsētas iedzīvotājiem ir lielāka pirktspēja.

Eduarda mērķis esot uzkrāt līdzekļus, lai uzceltu modernas siltumnīcas, kas apgādātas ar mūsdienīgām laistīšanas un vēdināšanas ierīcēm. Būvniecība nākotnē, visticamāk, tikšot veikta uz pašam piederošas, nevis nomas zemes, liekot lietā nopelnītos līdzekļus. Kredītus Hanitovi nedomājot izmantot. Par to, ka divatā nespēs ar visiem uzdevumiem tikt galā, viņi nebaidoties. “Ir taču tehnika, ir darba ņēmēji,” teica Edmunds.

Zemes īpašnieks Gunārs Lērums ļoti atzinīgi vērtē jauno cilvēku rosīšanos. Bet esot jāprot ne tikai izaudzēt, vienlīdz svarīgi arī produkciju pārdot, jāmeklē pastāvīgi kundes. Tos var piesaistīt ar kvalitāti. “Dārzeņu tirgus ir haotisks un grūti prognozējams, tāpēc zemniekam, kas tam strādā, jāizkopj oža un apsviedīgums, lai spētu reaģēt uz tirgū notiekošo. Vislielākais risks, manuprāt, ir, ja lauksaimnieki mēģina saimniekot ar vecajiem paņēmieniem, bet Hanitovi cenšas meklēt jaunus ceļus,” teica pazīstamais kāpostu audzētājs.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Edītes un Edmunda Hanitovu meitiņa Elizabete, tāpat kā vecāki, siltumnīcā pavadot lielāko daļu laika.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz