Pusgadu pirms likumā noteiktā termiņa 175 pašvaldībām – galvenokārt Latvijas mazajiem pagastiem – aizvien nav spēkā esoša teritorijas plānojuma, rāda Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas apkopotā informācija. Pagājušā gada nogalē pēc RAPLM priekšlikuma tika grozīts Teritorijas plānošanas likums, par vienu gadu pagarinot termiņu, kurā jābūt izstrādātam un apstiprinātam nacionālajam plānojumam, kā arī plānošanas reģionu, rajona pašvaldību un vietējo pašvaldību teritoriju plānojumiem. Likumā noteikts, ka līdz šā gada beigām visiem dokumentiem jābūt izstrādātiem.

Līdz 25.jūnijam ministrijā bija iesniegti 204 teritorijas plānojumi, no kuriem 109 ir galīgās redakcijas. Teritorijas plānojums ir izstrādāts un uzskatāms par spēkā esošu vienam plānošanas reģionam, septiņām republikas pilsētām, 339 vietējas nozīmes pašvaldībām. 13 vietējas nozīmes pašvaldībām teritorijas plānojumi ir izstrādāti, bet nav uzskatāmi par spēkā esošiem, jo nav ievērota likumdošanā noteiktā plānojumu apstiprināšanas kārtība. Vērtēšanas procesā ir 35 teritoriju plānojumi.

Ministrijas pārstāvji norāda – lai pašvaldībām atvieglotu teritorijas plānojumu grozījumu izstrādes procedūru, top priekšlikumi grozījumiem Ministru kabineta noteikumos, paredzot vienkāršāku un īsāku grozījumu procedūru.

Liepājas rajonā apstiprināta teritorijas plānojuma joprojām nav Priekules pilsētai, Bārtas, Dunikas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Kazdangas, Lažas, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Vaiņodes un Vērgales pagastam, kā arī Sakas novadam, ko veido Pāvilostas pilsēta un Sakas pagasts. Tomēr katrai no pašvaldībām ir atšķirīga situācija un iemesls, kādēļ plānojums vēl nav apstiprināts.

Tā Bārtas Pagasta padomes priekšsēdētāja Anna Sērmoliņa paskaidroja, ka plānojuma izstrāde ir pabeigta un tas nosūtīts saskaņošanai uz ministriju. Cik ātri plānojums stāsies spēkā, nu esot atkarīgs no saņemtā atzinuma. Priekules domes priekšsēdētāja Vija Jablonska savukārt pastāstīja, ka pilsētas teritorijas plānojums stāsies spēkā aptuveni pēc divām nedēļām. “Mums bija viens neliels labojums, bet nu jau plāns ir izlabots un saskaņots. Jau esam nosūtījuši sludinājumu uz “Latvijas Vēstnesi”, tāpēc jūlijā plānojums stāsies spēkā,” viņa sacīja.

Bet Nīcas Pagasta padomes priekšsēdētājs Agris Petermanis teica, ka marta sākumā deputāti apstiprināja plānojuma galīgo redakciju un iesniedza to RAPLM saskaņošanai, kas plānojumu tālāk nodeva Vides ministrijai ciemu robežu saskaņošanai. Vides ministrija savā atzinumā apstiprināja Klampju un Grīnvaltu ciema robežas, bet, atsaucoties uz sabiedrisko vides aizsardzības organizāciju viedokli un vides likumdošanu, noraidīja Jūrmalciema, Pērkones un Bernātu ciema robežas. “Mēs ņēmām vērā ne tikai vides likumdošanas un sabiedrisko organizāciju viedokli, bet arī iedzīvotāju un zemes īpašnieku viedokli, likumdošanu un dažādu valsts institūciju atzinumus, tāpēc varējām argumentēt katru iebildumu. Pēc mūsu lūguma 30.maijā tika sasaukta darba grupa, kurā vēlreiz pamatojām tās ciemu robežas, ko iezīmējām plānojumā, tomēr Vides ministrija atkārtoti šīs robežas noraidīja,” stāstīja A.Petermanis. Viņš skaidro, ka pēc tam RAPLM izveidojusi vēl vienu speciālistu darba grupu, iekļaujot abu ministriju pārstāvjus, plāna autorus un pašvaldības pārstāvjus, kas meklēja kompromisu. “Tika izdarītas korekcijas Bernātu un Jūrmalciemu ciema robežās, un tapa plāna pilnveidotā redakcija, ar kuru interesenti līdz 13.jūlijam var iepazīties padomē,” informēja A.Petermanis. Pēc tam padome plānojumu vēlreiz apstiprinās un vēlreiz nodos saskaņošanai, lai pēc tās turpinātu likumā noteikto procedūru un plānojums beidzot stātos spēkā.

Anda Pūce,
“Kurzemes Vārds”