Sestdiena, 2. marts Luīze, Laila, Lavīze
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Cilvēki, pie kuriem var izkratīt sirdis

Cilvēki, pie kuriem var izkratīt sirdis
22.11.2006 07:28

0

Atslēgvārdi

Pagastu lauksaimniecības konsultanti jeb lauku attīstības speciālisti, kā tagad tos iesākuši dēvēt darba devēji Zemkopības ministrijā, visupirms ir cilvēki, pie kuriem lauku iedzīvotāji var atnākt kaut vai tādēļ, lai izkratītu sirdi. Taču reizē viņi ir arī tas posms, kas nodrošina svarīgas informācijas apmaiņu abos virzienos starp lauksaimnieciskajiem ražotājiem un tās vadītājiem. Šīs atziņas nav korespondenta izdomātas, tās pagājušās nedēļas nogalē Liepājas Lauksaimniecības konsultāciju biroja rīkotajā ikmēneša sapulcē izteica paši lauku attīstības speciālisti.

Atziņas apkopo, strādājot grupās

Biroja vadītājs Jānis Briedis un speciāliste Arta Cinkus pastāstīja, ka šoreiz sapulce apzināti organizēta tā, lai tajā vairāk varētu izteikties tieši tās dalībnieki. Tūlīt būs apritējuši divi gadi, kopš ministrija atjaunojusi šo savu pagasta lietpratēju statusu, maksā tiem algu, un ir svarīgi noskaidrot, kā paši darītāji vērtē savu lomu un veikumu, ar kādām grūtībām viņi ikdienā saskaras un kādas ir to aktuālākās vajadzības. Šajā nolūkā lauku attīstības speciālistus aicināja strādāt trīs darba grupās un nepilnas stundas laikā kopīgi noskaidrot atbildes par to, kāda ir viņu vieta pagastos, kā notiek un cik efektīva ir informācijas aprite un kādus kursus vai apmācības būtu vēlams tiem sarīkot tuvākajā nākotnē.

 Kad bija aizritējis viedokļu saskaņošanai atvēlētais laiks, pirmā par grupas dalībnieku secinājumiem un ierosinājumiem ziņoja Aizputes pagasta lauku attīstības speciāliste Daiga Petrauska. Viņa pauda atziņu, ka konsultanti pagastos galvenokārt nepieciešami mazajiem un vidējā apjoma zemniekiem, jo dižsaimnieki paši esot gudri. Tie informāciju izmanījušies saņemt tiešā ceļā no Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta. Tādējādi iznākot, ka konsultanti brīžiem tiekot nostādīti pat neērtā situācijā, jo par Eiropas Savienības finansējuma programmu atklāšanu viņi tiekot informēti vēlāk, nekā to uzzina lielie ražotāji.


Daiga Petrauska: “Galvenokārt pagastos esam nepieciešami mazajiem un vidējiem zemniekiem.”


Jāsēž pie veciem datoriem

Tomēr garlaikoties pagastos speciālistiem neesot vaļas, jo pie viņiem mēdzot nākt pēc padoma ne tikai par lauksaimniecības problēmām, bet arī pavisam citāda rakstura jautājumos. “Reizēm cilvēki sameklē mūs tikai tādēļ, lai izkratītu sarūgtinājumu pilno sirdi,” teica Daiga Petrauska. Lai iepazīstinātu lauku ļaudis ar aktuālāko, gandrīz visos pagastos vienreiz mēnesī tiek rīkota Informācijas diena. To izziņo ar vietējās avīzītes starpniecību un citiem paņēmieniem. Tomēr ne vienmēr tas izdodoties, jo dažkārt par sapulci nākas ziņot, kad avīzīte jau laista klajā. Grupas vārdā Daiga Petrauska ierosināja, ka Konsultāciju biroja rīkotajās ikmēneša sapulcēs katra pagasta speciālists varētu konspektīvi informēt pārējos kolēģus par visiem pasākumiem, ko paredzēts sarīkot nākamajā mēnesī. Līdz šim tā reizēm rīkojusies Anna Viņķele no Grobiņas pagasta un Maija Lankupa no Durbes novada. Šāda koordinācija sekmētu sapulču organizēšanu. Nereti tās nevarot notikt tādēļ, ka ieradušies tikai daži klausītāji, jo pārējie, redz, aizbraukuši uz kādu semināru, kas tajā pašā laikā notiek kaimiņreģionā.

Pagastu lauku attīstības speciālisti uzsvēra, ka viņiem nepieciešami kvalitatīvi datori un pieeja internetam. Izskanēja dažu pagastu pašvaldību vadītājiem veltīts pārmetums, ka konsultantiem tiek atvēlēta tāda kompjūtertehnika, kas citiem vairs neder. Kur tā noticis, šoreiz vārdā vēl nesauksim, gan jau vainīgie zina, ko ēduši, un pacentīsies laboties savā attieksmē pret ministrijas darbinieku, jo pirmkārt jau šis speciālists strādā tomēr pašu ļaužu, nevis rīdzinieku labā.

Kad pagasts jāaptek kājām

Grupa, kuras sastāvā darbojās Daiga Petrauska, rosināja sarīkot lauku attīstības speciālistiem datoru apgūšanas, projektu vadības un psiholoģijas kursus, kā arī noorganizēt sapulci, kurā varētu saņemt padomu, kā veidot sabiedriskās organizācijas.

Ar otrās pagastu lauksaimniecības konsultantu grupas secinājumiem auditoriju iepazīstināja Maija Lankupa. Viņa uzsvēra, ka zemnieku rosināšanā darboties pa jaunam lieliski noderot blakus izvietotās saimniecības īpašnieka piemērs. “Ja kaimiņš ko uzsācis un tam veicas, tad ilgi nav jāgaida, jo tūdaļ rodas sekotāji, kas saka, ka arī viņiem esot vēlēšanās šādā projektā iesaistīties,” durbeniece teica, piebilstot, ka kolēģus neapmierina situācija, kad konsultantiem vairs nav pieejama informācija, kas tagad atrodas Datu centra rīcībā. Arī biroja vadītājs Jānis Briedis šajā sakarībā izteicies, ka neko palīdzēt nevarot.

Lauku attīstības speciālistu darbība būtu efektīvāka, ja viņus nemitīgi nenodarbinātu transporta problēma. “Arī mobilo telefonu sarunas mums netiek samaksātas, kaut gan laukos sazināšanās mūsdienās notiek galvenokārt ar to starpniecību,” pasūrojās Maija Lankupa. Tāpat šīs grupas speciālisti rosināja biroju sarīkot projektu vadības kursus, kā arī noorganizēt kādu pieredzes apmaiņas braucienu. Neesot vajadzīgs traukties pāri robežām, pietikšot, ja došoties tepat pie tuvākiem kaimiņiem. Piemēram, runā, ka Bauskā lieliski darbojas Lauksaimniecības konsultāciju birojs. Daudzi no pagastu speciālistiem neesot apmeklējuši arī Konsultāciju un izglītības centru Jelgavas rajona “Ozolniekos”. “O! Uz “Ozolniekiem” mēs aizbraukt varam!” iestarpināja Jānis Briedis. Bet rajona birojs varētu parūpēties, lai pagasti priekšlasījumu rīkošanai dabūtu labus lektorus.


Maija Lankupa: “Ja kaimiņš ko uzsācis, viņam drīz rodas sekotāji.”

Pieprasa nevajadzīgas ziņas

Visbeidzot – trešā konsultantu grupa. Tur izteiktos ierosinājumus konspektīvi apkopoja Dunikas pagasta pārstāve Anna Gudēna. Informācijas apriti nodrošinot ne tikai ar sapulču un vietējās avīzītes starpniecību, bet arī sadarbība ar deputātu komisiju. Vismaz Grobiņas pagastā to praktizē. Citi lauku attīstības speciālisti gan apšaubīja tādu iespēju, jo deputātu atsaucība neesot tik jūtama. Ļoti lietišķs ir ierosinājums, ka visos pagastos konsultantiem jānodrošina pilna slodze. kā arī transports un degviela, kas kļūst aizvien dārgāka, un neba jau tas notiek bez valsts ziņas.

Anna Gudēna teica, ka lauku attīstības speciālistus apmierinot Konsultāciju un izglītības centra, kā arī masu saziņas līdzekļu sniegtās ziņas, taču uzlabot mājaslapā informāciju, uzsverot aktualitātes, vajadzētu Lauku atbalsta dienestam. Tāpat lauksaimniekus maldinot presē reizēm pieļautās neprecizitātes. Dunicniece ierosināja pagastiem apvienoties, zemnieku apmācību organizējot tā, kā to jau dara durbenieki. Tomēr no Lietuvas pierobežas pagasta atbraukt uz Durbi spējot ne visi, tāpēc nebūtu slikti, ja līdzīga satura izglītošanās notiktu arī citos rajona pagastos.

Ziņojumi un tajos izteiktie spriedumi izraisīja domu apmaiņu. Anna Viņķele kritiski vērtēja informāciju, ko konsultantiem sniegt pieprasa ministrija. “Kāpēc, piemēram, ir jāprasa ziņas, cik zemnieks nopelna par pienu?” viņa vaicāja. Arī citi kolēģi piekrita, ka dažkārt tiek pieprasītas ziņas, kas nevienam nav vajadzīgas. Jānis Lauva no Kalētu pagasta uzskata, ka smieklīgi pieprasīt zemniekiem vasarā, kad vēl nav sācies pat siena laiks, kādi ir viņa lopbarības krājumi. Arta Cinkus savukārt mudināja konsultantus informācijas nodrošināšanai izmantot ministrijas mājas lapu un e-pasta pakalpojumus. “Ja tur ieraksta savu adresi, katru rītu var uzzināt jaunumus,” viņa sacīja.


Anna Gudēna: “Lauksaimniekus maldina presē reizēm pieļautās neprecizitātes.”

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz