Citādā Embūtes oga
“Mēs ejam nevis uz produkcijas kvantitāti, bet kvalitāti,” saka viens no Vaiņodes novada Embūtes pagasta saimniecības “Dvēseles dārzi” īpašniekiem, agronoms Aldis Vīksna no Rīgas. Zemenes, avenes un citi augļi šeit tiek audzēti augstajos tuneļos.
Pirms četriem gadiem A. Vīksna Embūtes pagastā nolēma atvērt viesu namu. Īpašumā tolaik izveidots dārzs par prieku viesu nama apmeklētājiem. Taču tad pienākuši ne tie ekonomiski vieglākie laiki, un doma par viesu namu palikusi idejas līmenī. Taču ar trim kredītiem, līzingu tehnikai, projektiem un nedaudz paša kapitāla izdevies izveidot vērā ņemamu saimniecību. Šeit tiek audzētas divdesmit zemeņu šķirnes, arī avenes, saldie ķirši, āboli un plūmes, katrs vismaz viena hektāra platībā.
Lai zemenēm veidotos pareiza forma, tās apputeksnē. “Pērkam un pavasarī noslēgtos tuneļos liekam iekšā kamenes,” teic A. Vīksna. Kāpēc tieši kamenes? Jo tās atšķirībā no bitēm esot spējīgas orientēties noslēgtā telpā.
Saimniecībā gandrīz divu hektāru platībā aug arī ābeles. Viens hektārs zemes aizņemts ar saldajiem ķiršiem un plūmēm, bet nepilni divi – ar rudens un vasaras avenēm.
No viena hektāra tiek nolasītas aptuveni 18 tonnas augļu. Pēc A. Vīksnas domām, tas Latvijai ir samērā labi.
Saražotais tiek realizēts Liepājas Pētertirgū, kā arī labākajos Rīgas restorānos. “Latvijā ar noietu nav problēmu. Labprāt pērk un pasūta,” teic A. Vīksna. Rīgas restorāni esot gatavi maksāt pietiekami augstu cenu. Ar Liepāju gan tā neesot. Embūtes pagastā audzētās ogas vietējiem restorāniem esot par dārgu. Ogu audzētājam nereti nācies dzirdēt, ka izdevīgāk taču ir pirkt Polijā ražoto.
Lai kā arī būtu, augļkopībai Latvijā ir nākotne, uzskata rīdzinieks. Arī pievienotās vērtības nodoklis zemkopības produktiem salīdzinājumā, piemēram, ar Poliju Latvijā ir teju piecas reizes lielāks.
Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 16. jūlija numurā.
#kvards-20110716-06#