Vēl īsti netikuši galā ar pērnā rudens plūdu sekām, lauksaimnieki vasaras sākumā piedzīvo nākamo katastrofu. Lauki ir tik sausi, ka zālaugi un graudaugi vienkārši nokalst. No 1. maija līdz šodienai Liepājas meteoroloģisko novērojumu stacija vien desmit reizes reģistrējusi nokrišņus, pārsvarā īslaicīgus un nelielus. “Vienkārši ir traģiski,” saka zālaugu sēklu audzētājs Viesturs Niedols. 

Viņa saimniecībā “Saules” Priekules novadā problēmas esot lielas. “Vienu lauku jau mēs dabūjām izņemt no aprites. Nokaltis vienkārši. Citi vēl kaut kā turas, bet, ja šajā nedēļā neuzlīs lietus, būs beigas. Vakar apsekoju laukus, viss sāk kalst nost. Augsne ir pilnīgi sausa, augi vairs nevar uzņemt nekādu mitrumu. Problēma arī tāda, ka naktīs nav rasas,” stāsta zemkopis.

Lielas problēmas, viņaprāt, ir arī lopkopjiem, jo atāls neaug. “Daudzi zemnieki man ir zvanījuši un teikuši, ka zālaugu sēklas nav sadīgušas. Vēlie sējumi – viss ir garām. Agrie vēl izturēs, bet, kas būs ar vēlajiem, grūti pateikt. Pavasarī bija iedots labs mēslojums, sējumi izskatījās ļoti skaisti, bet tas arī neko vairs nevar palīdzēt,” saka V. Niedols.

Lauksaimnieks rūgti pasmejas par jautājumu, vai nevar kaut cik mēģināt laistīt: “Pie šīs milzīgās platības it neko nevar izdarīt. Simt punkti, ka ražas būs mazas. Pēc lielajiem lietiem pagājušajā rudenī vismaz trīs gadus būs sekas. Šogad ir pirmais gads, vēl pāris gadi būs. Jo lauksaimniecība jau nav tā, kas momentā var kaut ko izmainīt. Mums visa lauksaimniecība principā ir pakārtota lopkopībai. Lopkopjiem sekas būs daudz smagāk jūtamas nekā augkopjiem. Tie, kas pagājušajā gadā no hektāra novāca 40 – 50 ruļļus siena, tagad novāc 20,” V. Niedols prognozē, ka siens nevis maksās bargu naudu, bet būs nenopērkams. “Tur, kur lauki nav mēsloti, nekā nav no ražas. Kur nav laikā pārsēti un atjaunoti zālāji, arī nekā nav. Viens otrs varbūt ir iedomājies, ka zāle aug pati no sevis. Tā dabā nenotiek, visur ir jāieliek pūles un zināšanas. Bet pašreiz mēs augiem neko nevaram palīdzēt, mums jāskatās, ka tie ļoti cieš. Atliek cerēt uz labāko.”

Lauksaimnieks uzskata, nav taisnīgi, ka Latvijā nevar apdrošināt sējumus pret sausumu. “Šeit jau ļoti daudzas lietas nav tā, kā citur pasaulē. Cenas ar katru dienu aug, samaksa par produkciju samazinās. Zemnieki pārdod ļoti labu pienu un gaļu, bet prece atgriežas tirdzniecībā, prasti sačakarēta, – piedzīta ar visiem e un atdota tautai, lai ēd. Tas nav godīgi!”

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 12. jūnija numurā.

#kvards-20180612-06#