Darba grupas nosaka papildinājumus teritorijas plānojumā
0
Vakar Nīcas Pagasta padomē pulcējās divas darba grupas. Abas pašvaldība izveidojusi, lai saskaņā ar Liepājas Reģionālās vides pārvaldes atzinumu veiktu papildinājumus pagasta teritorijas plānojumā. Pirmā darba grupa nodarbojās ar grozījumiem, kas bija jāievieš, nosakot Baltijas jūras piekrastes aizsargjoslu. Kā teica Reģionālās vides pārvaldes speciāliste Maruta Kaminska, tas esot vissāpīgākais jautājums, jo, veicot korekcijas plānojumā, nākas rēķināties ar dabas aizsardzības noteikumiem, iedzīvotāju un zemes īpašnieku viedokļiem, kas reizumis ir visai atšķirīgi.
Neraugoties uz pastāvošajām domstarpībām, viņa pauda cerību, ka kopsaucēju atrast izdosies. Ņemot vērā dabas aizsardzības, zemes īpašnieku un iedzīvotāju atšķirīgās intereses, arī pašvaldības vadītājs Agris Petermanis, ievadot darba grupas sanāksmi, uzsvēra, ka piekrastes aizsargjoslas nākotnes izlemšanā jārēķinās ar daudziem apgrūtinājumiem un tieši tādēļ sarunai un secinājumiem jābūt ļoti nopietniem, racionāliem un atbildīgiem. Pēc tam savus apsvērumus klātesošajiem, vairākkārt pacietīgi atgriežoties pie jau nosauktajiem nosacījumiem, dažādo institūciju pārstāvjiem izskaidroja plānojuma konsultants Egons Bērziņš. Viņš uzsvēra, ka galvenais, kas ticis ņemts vērā, nosakot papildinājumus, esot bijis apsvērums, ka darba grupa nestrādā ar Jāņa vai Pētera īpašumiem, bet gan ar kadastra karti, kurā nav ņemtas vērā atsevišķas personas, bet gan piekraste ar tās dabiskajām un vēsturiskajām vērtībām. Viņš akcentēja, ka arī iedzīvotāji un to darbība piekrastē ir vērtēti kā biotopa sastāvdaļa, un, to darot, uzklausītas atsevišķu grupu intereses.
Otra darba grupa veica papildinājumus pagasta teritorijas plānojumā saistībā ar nacionālās nozīmes lauksaimniecības zemju izmantošanu. Par to ziņoja Dienvidkurzemes Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes meliorācijas inženieris un reizē Nīcas pagasta iedzīvotājs Imants Rožkalns. Viņš teica, ka, izstrādājot papildinājumus, ņemts vērā zemes izmantošanas lietderīgums. Ne visas platības, kas ietilpst polderos, ko apkalpo sūkņu stacijas, esot vienādi auglīgas. Tur sastopami arī smilšainas augsnes nogabali, kur augstu ražu iegūt nav iespējams. Tāpēc prātīgāk esot tos izmantot citiem mērķiem, piemēram, apbūvei, ja jau pastāv tāds pieprasījums, bet ar lauksaimniecību vajagot nodarboties daudz intensīvāk tajās vietās, kur zeme ir auglīga. Rīkoties kā padomju gados, kad par varītēm centās izmantot katru hektāru, lai tikai uz papīra to būtu vairāk, neesot nekāds prāta darbs, un šodien to vairs atļauties nevarot.