Viens no visvairāk zinošajiem un varošajiem dārzkopjiem. Tā par nupat Aizsaulē aizgājušo Āriju Ceriņu saka tie, kas viņu pazina.

Liepājas puses ļaudis viņu atcerēsies to darbu dēļ, ko viņš atstājis aiz sevis. Dārzkopība caurvija visu Ārija Ceriņa darba mūžu – tā bija viņa profesija un arī kvēla aizrautība, kas deva spēku arī tad, kad rokām jau tā sāka trūkt. Kopis augļukokus, ierīkojis dārzus. Līdz pat kolhozu ēras beigām strādājis par dārznieku padomju saimniecībā “Liepāja”, kur viņa pārraudzībā bija pārsimt hektāru augļukoku un ogulāju. Ar darbiem ticis galā pēc krietnākās sirdsapziņas, sekojis līdzi visam, kas nozarē jauns. Ja vajadzēja, palīdzēja arī piemājas dārzos – vienmēr bija atsaucīgs.

Pēc aiziešanas pensijā Ā. Ceriņš sāka saimniekot “Krūmiņu” mājās Tāšos. Un, protams, arī tur iekopa dārzu. Audzēja stādus, kas pēc tam augļus un ogas briedināt aizceļoja uz tuviem un tāliem dārziem.

“Viņa domās ieklausījās,” saka bijušais kolēģis, tadaiķnieks Andris Upmalis.

Ā. Ceriņš Mūžībā aizgāja otrdien. Atvadīšanās sestdien, 29. oktobrī, pulksten 12 Priediena kapos Durbē.

Dārzkopība caurvija visu Ārija Ceriņa darba mūžu.

“Kurzemes Vārds”

Pētera Jaunzema foto