Lai gan kalendārs vēl tikai rāda februāra beigas, augļu koku kopēji aizvien biežāk ieskatās savos dārzos. Koku kaļķošanu, vainagu veidošanu, kā arī sauso un bojāto zaru izņemšanu jau Tāšu pusē esot uzsācis arī Medzes pagasta zemnieku saimniecības “Krūmiņi” īpašnieks Āris Ceriņš, kurš spēka gados bija visā rajonā pazīstams, kā vērienīgu dārzu ierīkotājs. Viņš gan saka, ka tik siltu ziemu, kad gandrīz nemaz nav bijis sniega, viņš savā dārzkopja mūžā neatceroties.

Pirmie šā gada novērojumi rādot, ka dārzniekiem šopavasar un arī vēlāk rūpju būs vairāk nekā parasti, jo siltā ziema ir saudzējusi  kaitēkļus un slimību vīrusus. Tādēļ jau laikus jāpaveic profilaktiskie darbi. Āris uzskata, kā tādējādi ir iespējams vērsties arī pret bakteriālo iedegu, kas pērn parādījās dažos Latvijas dārzos, jo Rietumeiropā šī kaite pazīstama jau sen un tur esot iemācījušies ar to tikt galā. Augļu koku kaļķošana, pievienojot vara preparātus, ja to paveiks savlaicīgi, spējot pasargāt dārzu gan no slimībām, gan kaitēkļiem un ķērpjiem. Kaļķojums aizkavējot arī sulu cirkulāciju, kas varētu būt ļoti noderīgi gadījumā, ja martā kādudien uznāk sals, kas stiprāks par mīnus 10 grādiem. Bet tiklīdz gaisa temperatūra sasniegšot 10 grādu virs nulles, esot jāuzsāk miglošana ar 2 līdz 3 procentīgu dzelzs vitriola preparātu. Savukārt pret miltrasu, kas bieži sabojā ērkšķogu ražu, varot cīnīties, apsmidzinot krūmus ar pelnu šķīdumu vai atšķaidītu vircu.

Pēdējais laiks vecajos ražojošajos dārzos stāties pie vainagu veidošanas. Reizē jāizņem kraupja skartie zari. Brūču aizziešanai nevajagot lietot potējamo vasku, jo tas sanāk dārgi. To varot aizstāt ar eļļas krāsu, bet vēža brūces dārznieks ieteica aizsmērēt ar lezarānu. Jaunajos dārzos vēl steiga neesot tik liela, tie varot kopšanu vēl kādas nedēļas pagaidīt. Redzot, cik pavasarīgs laiks ir iestājies, daudzi iedzīvotāji zvanot Ārim un vaicājot, vai nevajadzētu jau uzsākt augļu koku stādīšanu. Kaut gan dārznieks pieturoties pie uzskata, ka agra stādīšana ir pati labākā, viņš tomēr vēl neieteica to darīt, jo zeme esot pārliek izmirkusi. “Akurāt dubļos jau nu gan  nevajadzētu stādīt, jāpagaida, kamēr zeme nedaudz apžūst,” viņš sacīja. Toties izgriezt vecos zarus ogulājiem, ja tas nav izdarīts rudenī, esot pats piemērotākais brīdis. Marta pirmajās dienās jāpaveic ķiršu, plūmju un aprikozu potēšana. Dārznieks ieteica  atbrīvot augļu kokus arī no apsūnojuma. To varot paveikt, berzējot stumbrus ar koka skaidu. Metālu gan šim mērķim nevajadzētu lietot, jo tādējādi var savainot kokus.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Āris Ceriņš jau stājies pie augļu koku sakopšanas.