Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Piektdiena, 6. decembris

Vārdadiena: Niklāvs, Nikolajs, Niks

Deviņi gadu desmiti pagājuši dziedot. Bārtas etnogrāfiskais ansamblis svin 90 gadu jubileju  (3)

Atslēgvārdi Bārtas etnogrāfiskais ansambilis | jubileja | bārta

"Šīs dziedātājas es nemaz vārdos nevaru nosaukt," apskatot kādu no senajām Bārtas etnogrāfiskā ansambļa bildēm, saka Gunta Klievēna, kura ansambli vada jau 24 gadus. Pati tajā dzied jau četrus gadu desmitus. "Neviena no šīm dalībniecēm vairs nav ansamblī."

Nav brīnums, ja reiz ņemam vērā to, ka šogad Bārtas etnogrāfiskais ansamblis svin 90 gadu jubileju. Visas nedēļas garumā Guntai darbi saplānoti cits pēc cita, viņa ar visu sirdi iesaistījusies jubilejas pasākuma plānošanā, kas Bārtas kultūras namā gaidāms jau šosestdien, 30.novembrī, pulksten 13. Gunta ir arī kultūras nama vadītāja, tāpēc pienākumu ir divtik.

Atceroties ansambļa pirmsākumus, vadītāja joko: "Īsti nezinu, kā tas viss sākās, klāt nebiju." Bet to, ka dziesmu pūrs bārteniekiem ir bagātīgs, to gan viņa zinot. Bārtā visi dziedājuši paaudžu paaudzēm. Sākotnēji izveidojies dziedoņu ansamblis, ko vadījis Pēteris Pīlēns, tomēr par Bārtas etnogrāfiskā ansambļa dibināšanas laiku uzskata 1929. gada Ziemassvētkus, kad bārtenieks Jēkabs Ķīburs apvienoja vietējos dziedātājus teatralizētā uzvedumā.

Savulaik Ķīburs sapņoja strādāt Liepājas teātrī, tāpēc ik pa laikam veidoja etnogrāfiski teatralizētus uzvedumus, to skaitā arī "Kāzas Dižgūdos" par to, kā bārtenieks Nīcas meiteni apprec. "Viņš pats bija noprecējis nīcenieci, iespējams, tāpēc Bārtas un Nīcas dziedāšana ir savijusies. Viņa sieva savulaik bijusi pat priekšdziedātāja," zina stāstīt vadītāja. Tā nu šī iestudējuma publiska izrādīšana tiek uzskatīta par oficiālu Bārtas etnogrāfiskā ansambļa sākumu.

"Jēkabs bija manas mammas Līvijas Otaņķes krusttēvs. Pie viņas joprojām glabājas viņa lielā, biezā dziesmu grāmata. To gan atceros, vēl maza meitene būdama, tās dziesmas varēju līdzi nodziedāt."

60. gados J. Ķīburu skāra veselības problēmas, savu amatu viņš uzticēja izbijušam kultūras nama vadītājam un kinomehāniķim, kolhoza biškopim Zigurdam Rukutam.

"Viņš bija vienkāršs lauku cilvēks, ar stīviem, stingiem un sastrādātiem pirkstiem un rokām. Kas nezināja viņu, tas nemaz nevarēja pateikt, ka viņš ir arī mūsu tautas daiļamata meistars. Zigurds auda, izšuva Bārtas smalkos kreklu rakstus, izauda villaines, zīļu vaiņagus gatavoja. Pēdējie austie Bārtas sievu brunči ir tieši viņa veikums. Kolektīvs turpināja veiksmīgi darboties līdz atmodai, kad Z. Rukuts izvēlējās darboties kā zemnieks. 1995. gadā es sāku strādāt par ansambļa vadītāju. Meitai bija trīs mēneši, kad atgriezos darbā, par kultūras nama vadītāju strādāju jau no 1979. gada, bet atgriežoties paņēmu klāt arī ansambli. Sapratu, ja kolektīvs pajuks, to atjaunot būs ļoti grūti. Nepajuka."

"Dziedāt mums neviens nemācīja, ne notis deva, ne meldiņus priekšā pateica, tā dziesma gāja vienkārši no mutes mutē. Stāvējām un dziedājām. Pati dziedu, mana mamma dzied, māsa, meita, arī mazmeita. Arī šobrīd dziedam tāpat, bet ik pa laikam pieaicinām kādu, kas mums pamāca tās nošu bumbiņas. Šobrīd pie mums brauc Ieva Pāne, kas strādā Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā," stāsta kolektīva vadītāja.

90 gadu laikā kolektīvs piedzīvojis gan kāpumus, gan kritumus. Arī dalībnieku skaits bijis mainīgs, vienā brīdī ansamblī dziedājuši 30–40 cilvēki, bet šobrīd aptuveni 12–13 dalībnieki, mīļi gaidīts jebkurš, kurš ar prieku papildinātu dziedātāju rindas.

Plašāk lasiet laikraksta "Kurzemes Vārds" 29.novembra numurā.

Ja neredzat avīzes lapas, Jums nepieciešama "Adobe Flash" 9.0.115 versija vai jaunāka. To varat bez maksas lejuplādēt šeit.

  • Komentāri (3)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Novados

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!