"Kurzemes Vārds"
Naudas atlikums no iepriekšējā gada
Dienvidkurzemes novada 2023. gada budžets sastāv no pamatbudžeta un ziedojumu un dāvinājumu budžeta.
Finanšu un grāmatvedības daļas vadītājs Gints Brumbergs izklāstīja, ka pamatbudžeta ieņēmumi šogad plānoti 58,8 miljonu eiro apmērā, no kuriem lielāko daļu veido, pirmkārt, iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), kurš aprēķināts 21,7 miljonu eiro apmērā, un, otrkārt, – valsts un pašvaldības transferti 25,7 miljonu eiro apmērā.
”Veidojot 2022. gada budžetu, sākām ar naudas atlikumu 6,3 miljonu eiro apmērā, kur pašu līdzekļi mums bija 5,4 miljoni, un ar iezīmētu mērķi – nepilns miljons. Tai pašā laikā izdevumu pieauguma dēļ liela daļa iesākto un nepabeigto projektu tika pārvirzīti uz 2023. gadu.
Līdz ar to radās vēl lielāks naudas atlikums, kas ir 11,8 miljoni eiro uz 2023. gada 1. janvāri. Šobrīd tas, protams, dod iespēju realizēt jau iesāktos un arī citus projektus,”
pozitīvos aspektus jaunā budžeta sastādīšanā uzsvēra G. Brumbergs.
Saņemtās mērķdotācijas no valsts budžeta šogad plānotas nepilnu 17 miljonu eiro apmērā, no kurām vairāk kā 2 miljoni eiro tiks piešķirti Eiropas Savienības (ES) līdzfinansēto projektu realizācijai.
Lielākais finansējums – vairāk kā 10 miljoni eiro – šogad piešķirts izglītības nozarei. Šī summa ir par 10 procentiem lielāka nekā pērn.
Valsts mērķdotācijas vairāk kā miljona eiro apmērā plānots novirzīt sociālajai jomai – tiks piešķirti līdzekļi asistentu pakalpojumu nodrošināšanai, plānots saņemt finansējumu mājokļa pabalstam un sniegt atbalstu arī Ukrainas civiliedzīvotājiem.
Kā uzsvēra G. Brumbergs, šogad pieaudzis budžets teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai – tam plānoti 12,5 miljoni eiro.
Izdevumi šogad aprēķināti lielāki nekā pērn – nu tie sasniegs 70,1 miljonu eiro.
Izmaksu lielākā daļa saistīta ar izglītības nozari – tie ir gandrīz 28 miljoni eiro jeb 40 procenti no pamatbudžeta kopējiem izdevumiem. ”Procentuāli tas ir kā citām pašvaldībām, tāpēc mūsu situācija vērtējama kā laba,” atzīmēja G. Brumbergs.
Tāpat viņš norādīja, ka izdevumu sadalījums esot objektīvs.
”Mūsu novads ir ļoti liels, mums ir daudz izglītības iestāžu un daudz pārvalžu, līdz ar to tas arī šādu situāciju sastāda.
Otrs ir preces un pakalpojumi, kuru cenas pieaugušas. Plānoti daudzi uzlabojumi gan skolās, gan pārvaldēs attiecībā arī uz tehnisko nodrošinājumu,” viņš teica.
Izdevumi palielinājušies arī sociālās aizsardzības izmaksu pieauguma dēļ – šogad tie aprēķināti 6,4 miljonu eiro apmērā.
”Piemēram, pagājušajā gadā apkurei pieaugums bija vairāk nekā 66 procenti – tas ir ļoti liels, un to mēs nebijām plānojuši. Kopā apkurei visam novadam ir nepilni 1,5 miljoni eiro. Lielu daļu paņem minimālo algu palielinājums, un šis pieaugums vērtējams kā ļoti liels, jo novadā gan izglītības iestādēs, gan pašvaldībā ir daudz minimālās algas saņēmēju. Arī ēdināšanā, pagājušā gadā būtiski pieaugot preču cenām, pieaugums vērtējams kā ļoti augsts,” skaidroja G. Brumbergs.
Arī skolēnu pārvadāšanā vērojams izmaksu pieaugums, bet viena no labajām ziņām ir tā, ka šogad šim mērķim tiks iegādāti trīs jauni autobusi.
Starp izdevumiem ierēķināta arī apgaismojuma uzlabošana. Nepilnu 500 tūkstošu eiro apmērā plānots nomainīt apgaismes līdzekļus, kas nākotnē ļaus mazināt elektrības patēriņu.
Būtiskas izmaiņas notikušas arī aizņēmumu atmaksā Valsts kasē – pašvaldībai kopumā jāatmaksā 2,4 miljoni eiro, bet, ņemot vērā, ka pagājušā gadā palielinājušās procentu likmes, aizdevuma atmaksa pieaugusi par 400 tūkstošiem.
”Pirms tam šādas izmaksas nebija. Šogad ar to jārēķinās,” atzīmēja G. Brumbergs.
Tāpat lielāki izdevumi šogad plānoti arī infrastruktūrai un ceļu uzturēšanai – tie pieaugs vairāk kā miljons eiro apmērā.
Papildu finansiāla rezerve – aptuveni 67 tūkstošu eiro apmērā – piešķirta Paula Maksa Berči projektētās ēkas Lielajā ielā 54, Grobiņā, renovācijai. Tas darīts tā iemesla dēļ, ka būvniecības gaitā vēl varot rasties kādi neparedzēti apstākļi un papildu darbi, jo ēka ir vēsturiska.
“Izskatās jau ļoti skaisti, bet…”
Deputāts Andrejs Radzevičs pēc budžeta izklāsta bija pateicīgs, ka šogad process bijis demokrātisks – ar ilgstošu izskatīšanu un vairākkārtējiem precizējumiem, taču bija bažīgs jau par nākamo gadu.
”Šobrīd gan viss izskatās ļoti skaisti, bet ir zināmi riski ar šāda budžeta ilgtspēju.
Ja šogad strādāsim labi un izdarīsim to, ko esam apņēmušies, tad nākamgad sastādīšanas problēmas prognozējas daudz lielākas,” viņš sacīja.
Savukārt deputāts un uzņēmējs Edgars Treimanis, kurš šī amata pienākumus uzsāka pildīt vien pirms pāris mēnešiem un kuram šī bija pirmā budžeta pieņemšana, sacīja, ka viņam process šķitis dīvains, raugoties no uzņēmēja skatpunkta.
”Procesā, kā tiek realizētas aktivitātes un plānota nauda, es laikam neatstāšos no kalendārā budžeta. Tas ir viens no kontroles mehānismiem, un to es laikam gribētu redzēt tāpēc, ka ikdienas lietās budžeta kontrole nav tik viegli realizējama.
Strādājot pie šī budžeta realizācijas, vajadzētu nodrošināt, ka mēs varam redzēt, kad un vai šīs aktivitātes tiek realizētas un kādā apmērā.
Budžets iet, nu jau ir trīs mēneši pagājuši, un es teiktu, ka līdz nākamajai domes sēdei vajadzētu kādu lasījumu, ko tad esam sadarījuši pa ceturtdaļu gada,” viņš uzsvēra.
Tikmēr deputāte Patricija Andersone aicināja visus strādāt un rīkoties pēc iespējas operatīvāk, lai darbi neiekavētos un tos nenāktos pārvirzīt uz nākamā gada budžetu, kā tas noticis šoreiz.
”Manuprāt, ar lielu steigu ir jāsāk darīt, lai nākamgad neatkārtotos tas, kas šogad, kad lielāko daļu budžeta darbu aizņem pagājušajā gadā nepadarītais. Varbūt laikus plānot, sagatavot dokumentus, kas ir nepieciešami visādiem iepirkumiem, aptaujām, projektiem un tā tālāk, lai mēs tiekam uz priekšu. Citādāk mēs kārpāmies un stāvam uz vietas.
Caurskatot ciparus un darbus, mans sāpju bērns ir tālie lauki – neaizmirsīsim par tiem, dzīve neapstājas pilsētās,” viņa teica.
Balsojumā jaunais budžets tika vienbalsīgi apstiprināts.
Pēc tā Dienvidkurzemes novada pašvaldības priekšsēdētājs Aivars Priedols izteica pateicību pilsētu un pagastu pārvaldniekiem, kuri bija snieguši ļoti daudz priekšlikumu.
”Ņemot vērā pagātnes mantojumu un to, kā katrā iepriekšējā novadā bija plānoti budžeta izdevumi, es gribētu slavēt pārvaldniekus par sapratni un to, ka viņi spēja noteikt pašu galveno, kas kopā ar iedzīvotājiem izdarāms šai gadā, jo mantojums mums ir ļoti interesants.
Ja cilvēkam kaut kas pieder, viņš vairs nav tik brīvs – viņam ir jārūpējas gan, kā Sent-Ekziperī bija teicis, par cilvēkiem, kuri pieradināti, gan arī par mantām, kas radītas. Lai mums visiem kopā iznāk labi tikt galā ar tām mantām, kuras veltītas cilvēkiem,” viņš sacīja.
UZZIŅAI
Lielākie plānotie kapitālieguldījumu objekti
– LAD projekts ”Ceļa posma Spilvas–Šķēde pārbūve un piekrastes infrastruktūras uzlabošana” – 756 485 eiro.
– Apgaismojuma infrastruktūras uzlabošana – 487 253 eiro.
– Lietus ūdens atvades sistēmas izbūve Pavasara ielā, Aizputē – 350 432 eiro.
– Pirmsskolas izglītības iestādes ”Pīpenīte” (Grobiņā) pārbūve – 335 000 eiro.
– EZJF projekts “Ceļa seguma pārbūve piekļuvei pie jūras Bernātos” – 326 319 eiro.
– EJZF projekts “Ceļa ”Zivju kūpinātava–mols” asfaltēšana un autostāvvietas pārbūve īpašumā “Piestātne” zivsaimniecības tradīciju saglabāšanai un tūrisma veicināšanai piekrastē Dienvidkurzemes novadā” – 326 042 eiro.
– Baltijas jūras piekrastes sasniedzamības uzlabošana Ziemupē, Vērgales pagastā – 233 750 eiro.
– Grants ielu asfaltēšana Aizputes pilsētā – 215 258 eiro.
– Kalna ielas seguma pārbūve Pāvilostā – 200 000 eiro.
– Nīcas vidusskolā aktu zāle ar pieskatuvi – 150 000 eiro.
– Pašvaldības autoceļa Bārtā ”Limbiķi–Ālande” pārbūve (A12) – 136 363 eiro.
– Krasta ielas seguma atjaunošana Grobiņā – 105 693 eiro.
– Autobusu iegāde skolēnu pārvadājumiem Vaiņodē, Durbē – 205 000 eiro.
Avots: Dienvidkurzemes novada pašvaldība
