Robežas kritušas

”Jaunajā samaksas nolikumā pārvalžu vadītāju algas ir sasaistītas ar iedzīvotāju skaitu, lai tās varētu izmaksāt kaut cik konkurētspējīgas,” viņš norāda. ”Pārvaldes iedalītas – liela, vidēja un maza. Vidēji alga ir ap 1500 eiro bruto, attiecīgi mazliet uz augšu vai leju – lielajiem un mazajiem.”

Kurš pagasts ar kuru apvienots, lielā mērā bijis deputātu redzējums. Kopš jūlija notika deputātu sapulces ar izpildvaru, kurās apsprieda, pēc kādiem principiem veidot jauno struktūru.

Lai arī vairākas apvienotās pārvaldes iziet ārpus agrāko astoņu novadu robežām, iedzīvotājus tam nevajadzētu ietekmēt, pauž U. Vārna. ”Katrā pagastā pārvalde paliek joprojām. Jau agrāk bija, piemēram, apvienots Priekules pagasts un pilsēta, Aizputes pagasts un Laža, arī citi.

Šobrīd iespējamas citas kombinācijas, jo vairs nepastāv novadu robežas. Līdz šim nebija pilsētu pārvaldes, pašvaldību likuma grozījumi paredz, ka pārvaldes veido arī agrākajos novadu centros,” viņš stāsta.

Jaunajā struktūrā mainās pārvaldnieka funkcijas. ”Viņš ir kontaktpersona darbā ar iedzīvotājiem, savas teritorijas uzraugs, bet tehniskā uzturēšana un darbu vadīšana ir stipri mazāka, jo to centralizēti veiks kapitālsabiedrības un Komunālā pārvalde. Pārvaldniekam jāseko līdzi, lai teritorija ir sakopta, jātiekas ar iedzīvotājiem, jārisina strīdi, ja tādi ir. Ja tiek būvēts kāds objekts, tas jāuzrauga, jāskatās arī ceļu stāvoklis. Funkcijas stipri atšķiras no tā, kā agrāk strādāja – pārvaldnieks pats organizēja darbus, viņam bija darbinieki, kuriem gādāja degvielu, trimerus un visu ko citu. Tagad pārvaldnieki nebūs tik noslogoti darbu organizēšanā un vairāk laika varēs veltīt iedzīvotājiem,” uzsver izpilddirektors.

Pārvaldnieks būs pašvaldības kontaktpersona, viņam pirmajam būtu jāuzzina iedzīvotāju vēlmes vai problēmas, jānāk uz domi un jārisina vai jāiestājas par līdzekļiem nākamā gada budžetā.

Vienošanās un rotācijas

Pārvaldnieki neesot iecelti uz visiem laikiem, darba process varot ienest izmaiņas. ”Ir cilvēki, kuri šo darbu ir darījuši, un mēs zinām, kā viņi to darījuši. Ir tādi, kam šis darbs būs kaut kas jauns. Ja mums liksies, ka kāds netiek galā, vai kādam no pārvaldniekiem liksies, ka tas nav tas, ko gribējis darīt, korekcijas ir iespējamas,” stāsta U. Vārna.

Visi agrākie pārvaldnieki nav saglabājuši amatu. ”Manuprāt, nav tā, ka kāds būtu vienkārši atlaists un ielikts kāds cits.

Medzes pārvaldniece Gunta Konopļeva gribēja doties pensijā. Vairāki pārvaldnieki līdz šim strādājuši ar nepilnām slodzēm apvienošanas kārtībā. Kalētu pārvaldniece Agita Driviņa ir feldšere, Embūtes pārvaldniece Indra Fjodorova strādā par bibliotekāri. Nebija pilna slodze, šis bija papildu darbs,” norāda izpilddirektors.

Tādējādi vienošanās par amata vietas atbrīvošanu nebijusi tik grūta vai grūti pamatojama. Tie, kuri apvienojuši amatus, vēlējušies palikt savā pamatdarbā pilnu slodzi.

Ir notikušas arī rotācijas. ”Piemēram, Juris Dabars vadīja Grobiņas un Gaviezes pagastu, tagad ir Grobiņas pilsētā. Abos pagastos tagad ir Jānis Cipriķis, kurš jau tur strādājis, būdams namu pārvaldē. Trīs pārvaldnieku vietas atbrīvojās, jo Patriciju Andersoni, Jāni Vitrupu un Dzintaru Kudumu ievēlēja par deputātiem. Liekas, ka puzle salikusies gana veiksmīgi. Dzīve rādīs,”spriež U. Vārna.

Starp bijušajiem pārvaldniekiem vēl esot tādi, ar kuriem sarunas ir procesā. Viņi izteikuši vēlmi strādāt pašvaldībā, bet štatu sarakstu daļēji pieņēma domes sēdē tikai ceturtdien. ”Tagad ir redzams laukums, un var runāt konkrētāk par kādas vakances piedāvāšanu,” saka izpilddirektors.

Iespēja darīt vairāk

Bijusī Kalētu pagasta pārvaldniece Agrita Driviņa atzīst, ka medicīna viņai esot tuvāka sirdij, tāpēc izvēlējusies to. ”Ir, protams, žēl atstāt Kalētus, pietiekami ilgi te esmu nostrādājusi, bet sapratu, ka pārvaldes nebūs, jo esam maziņi. Ja jau būtu piedāvāts, droši vien nebūtu atteikusies vadīt apvienoto pārvaldi, bet bija cits piedāvājums un droši vien bija jāpiekrīt,” viņa pastāsta. Kamēr nav apstiprināta jaunajā amatā, viņa to nemin.

Uz divu pagastu vadīšanu apvienotās Bārtas un Kalētu pārvaldes vadītājs Ģirts Laugalis raugoties pozitīvi.

”Tāpēc jau mēs to saucam par reformu, tā tam jābūt,” viņš saka.

No līdz šim pārvaldītās Bārtas Kalēti esot ”cepures metiena attālumā”, darba specifika esot līdzīga, un ar septiņu gadu darba pieredzi pašvaldībā lielu pārsteigumu nevarot būt.

Vaiņodes pagasta pārvaldnieka amatā ieceltais Mārtiņš Mikāls bija Priekules novada sporta jomas vadītājs. ”Tika piedāvāta tāda iespēja, apskatīju un domāju, ka tas var būt solis uz priekšu. Vadīt pārvaldi jau ir kaut kas lielāks pēc darba pienākumiem,” viņš stāsta.

Visi Mārtiņa senči nākot no Vaiņodes, jaunībā tur pavadījis daudz laika. ”Tēvam tur ir īpašums, brīvdienas brīžiem pavadu Vaiņodē. Tā ka zinu, kur ir Vaiņode un kas tur ir un kā nav, tā man nav sveša,” saka jaunais pārvaldnieks.

Sporta pārvaldes veidošana Dienvidkurzemē vēl ir procesā, tāpēc pārmaiņas sporta dzīvē Priekulē M. Mikāls vēl nevarot prognozēt. Vaiņodes labās sporta tradīcijas viņš sola centies attīstīt vēl vairāk.

Bez sarūgtinājuma

Cīravas pagasta pārvaldes vadītājs Artis Čanders piekritis pieņemt izaicinājumu kļūt par Aizputes pilsētas pārvaldes galvu. ”Likās, ka Cīravā gana daudz nostrādāts, 16 gadi, pieredze uzkrāta. Sapratu, ka varu bišķi kaut ko vairāk arī darīt, ja ir tāda iespēja,” teic A. Čanders.

Viņš apzinās, ka vadīt pagastu vai pilsētu tomēr būs atšķirības. ”Pilsētai ir sava specifika, darbs būs plašāks un sarežģītāks. Būs, kur izvērsties,” viņš norāda. ”Pats dzīvošu Cīravā. A. Čanders turpinās darboties Cīravas pagasta attīstība biedrībā.

”Ar mani neviens nav runājis, un nekāds lēmums uz rokas man nav, bet mūs jau brīdināja, ka tādas pusslodzes vairs nebūs, nostādīja fakta priekšā, ka amats tiek likvidēts. Es jau biju gatavs, ka lēmums man būs jāpieņem.

Tas, ka ar mani tieši nerunāja, tas man ir otrā plānā,” saka līdzšinējā Otaņķu pagasta pārvaldes vadītājs Andris Bišofs.

Par darba attiecību neturpināšanu pašvaldībā sarūgtināts neesot – viņam un ģimenei darīt ko esot pietiekami, tostarp Otaņķu pagastā, jo viņa sievas Initas Bišofas vadītā ”Latvijas pirmās palīdzības vienība” nomā Rudes skolas ēku.

”Ir jāsaprot, cik vari panest un ko nevari uzņemties. Ja man būtu piedāvāta vesela slodze, es pat nezinu, vai būtu tam piekritis, droši vien paliktu pie pirmās palīdzības,” norāda A. Bišofs. ”Man jau liekas pilnīgi normāli, ka Nīcas un Otaņķu pagastam ir viena pārvalde, ņemot vērā tendences visā Latvijā ar iedzīvotājiem. Tāpat te uz vietas Otaņķu pagastā maz vairs kas bija palicis, viss pārsvarā bija Nīcā,” viņš vērtē.

Pēc trīs gadu pārtraukuma pašvaldībā atgriežas kādreizējā Otaņķu pagasta pārvaldniece Anda Veidele. Viņa piekritusi aicinājumam kļūt par Nīcas un Otaņķu pagastu pārvaldnieci. ”Kamēr trīs gadus atpūtos no pašvaldības darba, paskatījos uz to no malas. Sapratu, ka uz šīm lietām man ir radies citādāks skatījums nekā tad, kad biju iekšā padsmit gadus. Tas ir darbs, ko man vienmēr paticis darīt. Visi cilvēki man ir zināmi, vēlmes un vajadzības arī,” norāda A. Veidele. Viņa ir biedrības ”Liepājas rajona partnerība” biedre un padomes locekle, no turienes arī nemūkot projām.

No izpilddirektoriem nu jāšķiras

Darbinieku skaits kopumā jaunajā novadā būs mazāks, nekā iepriekš bija astoņās teritoriālajā vienībās. ”Bija 1200 štata vietas, tagad ir runa par kādām 800 – 900. Nevar noliegt, ka daudzas bija apvienotās štata vietas, kas tagad ir nomazinātas,” stāsta U. Vārna.

Jaunais atalgojuma modelis paredz ietaupījumu 800 tūkstošus eiro gadā. Katrā pašvaldībā atalgojums bija atšķirīgs. ”Tur, kur mums vajag piesaistīt speciālistus, atalgojums ir nedaudz palielinājies, piemēram, juridiskās vai finanšu nodaļas vadītājs. Jāiet līdzi, jo algas privātajā sektorā ir diezgan aizgājušas uz augšu,” viņš skaidro.

Jaunajās pārvaldēs notiek amatu apvienošana. ”Ir izšķiršanās, ko saglabāt un ko ne. Pieņemt pareizos lēmumus nebūt nav vienkārši. Viss vēl ir priekšā, jo apstiprinātie štatu saraksti ir jāpiepilda ar cilvēkiem. Var būt tā, ka speciālistam sanāk pilna slodze, strādājot vairākos pagastos.

Gājām uz to, lai cilvēkiem nebūtu nepilnās slodzītes – it kā viņš ir, bet vienlaikus ir cits darbs un mēs ar viņu īsti nevaram rēķināties,” atzīmē izpilddirektors.

Arī novadu izpilddirektoriem līdz ar pārvaldnieku ievēlēšanu darbs ir beidzies. Divus no viņiem atbrīvoja domes sēdē. Durbes novada pašvaldības izpilddirektors Vilnis Kārkliņš tagad ir Dunalkas, Vecpils, Durbes un Tadaiķu apvienotās pārvaldes vadītājs, bet Priekules novada pašvaldības izpilddirektors Andris Razma vada apvienoto Priekules pilsētas un pagasta pārvaldi.

Trīs izpilddirektori izteikuši vēlmi neturpināt darbu pašvaldībā. U. Vārna pagaidām nenosauc vārdus, kamēr nav vienošanās. ”Paliek divi, kuri teikuši, ka grib strādāt pašvaldībā. Arī izpilddirektoriem nevarēja piedāvāt citu darbu, kamēr nebija jaunā štatu saraksta, šajā nedēļā varēs izteikt kādu piedāvājumu. Kamēr nebija iecelti pārvaldnieki, izpilddirektoriem bija iepriekšējā noslodze, organizējot skolu darba uzsākšanu un apkures sezonu. Tagad pienācis brīdis vienoties par darba turpināšanu vai neturpināšanu pašvaldības struktūrā,” viņš norāda.