No 1. līdz 10. novembrim desmit kultūras darbinieki apzvanīja seniorus vecumā no 60 gadiem, lai aicinātu vakcinēties pret Covid-19. ”Liela daļa norādījusi, ka labāk gribētu, lai viņiem zvana ģimenes ārsts, feldšeris vai māsiņa, viņi īsti neizprot, kāpēc kultūras darbinieks,” stāsta V. Jablonska.

”Taču pandēmijas laikā ārstiem pietrūkst laika parunāties Nekur taču nav pazudušas arī citas slimības. Medmāsas, kas brauc vakcinēt uz mājām, vienā pēcpusdienā varot paspēt tikai pie desmit cilvēkiem, jo katram vajag parunāt par savām kaitēm un sajūtām. Cilvēkiem ir tādas bailes, līdz tam, ka arī mentālā veselība ir jākopj. Un mediķiem tieši tāpat.”

Nākamnedēļ būšot apkopota statistika, kāds ir akcijas rezultāts. ”Plusā visi ģimenes ārsti ir,” saka par procesu atbildīgais domes deputāts Andris Jefimovs,” domāju, ka katrs trešais seniors ir uzrunāts. Cilvēkiem kopumā tas patīk.” Tikuši apzvanīti visi seniori, kuru tālruņa numuri bija pieejami, taču cilvēku kontakti esot liela problēma.

Apsvērta arī izbraukuma vakcinācijas ideja, tomēr ārsti teikuši nē šajā laikā, kad ārā ir vēss un mitrs, ir daudz citu vīrusu saslimšanu. ”Tagad arī visur ir rindas, jo cilvēki grib vakcinēties, turklāt katrs grib citu vakcīnu, uz kuru reizēm ir jāpagaida,” stāsta V. Jablonska.

Ja ģimenes ārstiem vajadzēs palīdzību, pašvaldība meklēšot iespējas apzvanīšanu turpināt.

Medzes kultūras nama vadītāja Gita Pjulze stāsta, ka visi sazvanītie bijuši pretimnākoši. ”Lielākā problēma, ar kuru būtu jāstrādā, – cilvēki joprojām baidās no blaknēm.

Saprotu, ka mediķiem ir vairāk darba, nekā vajadzētu, taču senioriem ļoti pietrūkst šīs informācijas. Man bija sajūta, ka daudzi ir gaidījuši šo zvanu, viņiem nebija nekāda īpaša iemesla, kāpēc agrāk nav devušies vakcinēties.

Ja jaunāki cilvēki visu paši atrod internetā, sazvana un noskaidro, tad seniori ir pieraduši, ka viņiem piedāvā, uzrunā personiski,” viņa vērtē.

Vaiņodes kultūras nama vadītāja Daiga Tihomirova norāda, ka uz citu vietu fona šejienes ģimenes ārstes jau bija paveikušas iespaidīgu darbu. ”Plus – mīnus kādi 150 cilvēki pa abām praksēm bija tādi, kuri vēl jāuzaicina atsevišķi. Liela daļa teica jā, taču gribot vēl padomāt. Tie, kas piekrita uzreiz, lūdza, vai var piebraukt klāt, to uzreiz noorganizējām,” viņa pastāsta.

G. Pjulzei bijusi viena ne visai jauka saruna par to, kurš gan uzņemsies atbildību, ja kaut kas sasāpēsies pēc vakcīnas: ”To kundzes meita pajautāja tādā tonī, ka saruna arī beidzās. Tomēr es kā lielu plusu uztvēru to, ka bērni rūpējas par saviem vecākiem. Cik šīs rūpes ir labvēlīgi vai negatīvi izteiktas, ir cits jautājums. Daudzos gadījumos uz telefona zvanu atsaucās tieši bērni.”

”Es nedzirdēju nevienu rupjību vai aizskarošu vārdu, arī no rūdītiem antivakseriem,” saka D. Tihomirova. ”Mūsu pienākums nav piespiest vakcinēties, bet atgādināt par vajadzību to izdarīt.”

Arī viņa secinājusi, ka bieži jaunā paaudze piekodinājusi nekādā gadījumā nepotēties, lai gan pats seniors domā, ka drīzāk vajadzētu gan.

”Sabiedrība ir ļoti sašķelta. Ar moralizēšanu vai spiedienu mēs neko nepanāksim. Vislabāk ir prātīgi runāt un izteikt savus argumentus,” atzīmē V. Jablonska. Viņa domā, ka katrā pagastā ir kāds neoficiālais līderis, kurš varētu uzrunāt iedzīvotājus ar savu stāstu.