Zemniekiem, kam tīrumi mirkst ūdenī, radušās cerības uz atbalstu. Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdē otrdien nolemts, ka rudens lietavu un plūdu izraisītās sekas lauksaimniecībā ir atzīstamas par valsts mēroga dabas katastrofu. No tās sekām cietušajiem nepiemēros soda sankcijas par līgumsaistību neizpildīšanu.

Pār ceļu Durbe–Tadaiķi–Bunka–Priekule, kur oktobra beigās ūdens radīja pārrāvumu, joprojām urdz ap pusmetru plats strautiņš. Ceļš nav salabots, un Bunkas iedzīvotāji par to joprojām raksta un sūdzas sociālajos tīklos, saka pagasta pārvaldes vadītāja Patricija Andersone.

“Kurzemes Vārds” vakar pārliecinājās, ka ceļš ir izbraucams. Pie bīstamā posma novietotas ātrumu ierobežojošas zīmes. Strautiņš ir sekls un satiksmei draudus nerada. VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” (LAU) strādnieki norobežojuši vienu ceļa joslu un izrakuši ļoti dziļu bedri. “Mēs jau neesam nekādi melioratori,” viņi šķendējas. Visam pie vainas esot meliorācija. Pareizāk sakot, ka tā nedarbojas. Abpus ceļam laukus sedz ūdens. Īpaši dziļš dīķis ir izveidojies uz tīruma, kas atrodas augstāk par ceļu. Ir acīmredzams, ka ūdens vēl ilgi tecēs no augstākas vietas uz zemāku un plūdīs pāri brauktuvei, turpinot to izskalot.

Ceļa strādnieki saka, ka darbu traucē arī lietus. Zeme jau tā ir tik slapja, ka izraktajā bedrē ūdens spiediens rada nogruvumus, un ir jārok no jauna. “Tiktāl saprašana ir, ka te ir ciet. Izskatās, ka caurteka ir bijusi, kaut kādu betona gabalu atradām. Mēģināsim kaut ko darīt, galīgi jau ceļu ciet neslēgsim. Citur mūspusē šādu problēmu nav, šī ir vienīgā vieta.”

Pēc strādnieku domām, apkārtējiem zemes īpašniekiem būtu jāuzņemas atbildība. Taču ir saprotams, ka pašlaik, kad lauka vietā dīķis, arī zemnieki neko izdarīt nevar. Uz tīruma uzbraukt nevar, pie kontrolakas piebrist nav iespējams. “Cīnos ar zemniekiem, kas uzar savus laukus līdz pat ceļa grants joslai. Kur tad ūdens lai notek?” stāsta Bunkas pagasta pārvaldniece. Arī LAU Durbes iecirkņa darbu vadītājs Juris Dīcmanis iepriekš “Kurzemes Vārdam” skaidroja – ceļu izskalo tāpēc, ka apkārtējos laukos zemniekiem nestrādā meliorācija.

Zemkopības ministrija (ZM) iesniegusi pieteikumu Eiropas Komisijā (EK) par finansiālas palīdzības saņemšanu no Solidaritātes fonda plūdu seku novēršanai. Uz tā palīdzību var pretendēt valsts, kurā dabas katastrofas izraisītie tiešie zaudējumi pārsniedz trīs miljardus eiro vai arī 0,6 procentus no tās nacionālā kopienākuma. Latvijas gadījumā tie ir 145,74 miljoni eiro. Mūsu zemē radītie plūdu zaudējumi pārsniedz šo slieksni, uzsver zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Solidaritātes fonda saņemtie līdzekļi izmantojami infrastruktūras atjaunošanai tādā stāvoklī, kādā tā bija pirms postījumiem, un piešķirtais finansējums jāizmanto 18 mēnešu laikā no tā piešķiršanas brīža. Ja EK, izskatot ZM iesniegto informāciju, nolems piešķirt finansējumu, to varēs izmantot, piemēram, meliorācijas sistēmu atjaunošanai.