Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Trešdiena, 11. decembris

Vārdadiena: Valdemārs, Valdis, Voldemārs

Diskutē kā lauksaimniecību padarīt par ienesīgu nozari  (8)

Atslēgvārdi lauksaimnieki | diskusija | LLKC | durbe

Domājot par to, ko Eiropa mums dod, aizmirstam par to, kā paši attīstāmies. No Briseles lietām uz ražošanas efektivizāciju, kooperēšanos, pielāgošanos patērētāju prasībām un mācīšanos pārdot, – tā Liepājas apkaimes lauksaimniekus diskusijā par kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2020. gada Durbē uzrunāja Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis.

Saimniecību skaits Latvijā sarūk, un šī tendence turpināsies, prognozē M. Cimermanis. Tāpat sarūk lauksaimniecībā nodarbināto cilvēku skaits. No 160 tūkstošiem, kas strādāja lauksaimniecībā 2000. gadā, 2018.  gadā bija palikuši ap 60 tūkstošiem. 76% nodarbināto strādā mazajās saimniecībās. "Ja to skaits sarūk, kas tad paliek? Divdesmit tūkstoši cilvēku nodarbināti lauksaimniecības nozarē? Tas nav nopietni, nebūs atdeves. Ja nerada darbietilpīgās nozares, tas ir, neattīsta piena lopkopību, strādājošo skaits ruks vēl," viņš saka.

Piensaimniecība Latvijā iet mazumā gan tāpēc, ka tiek uzturētas neadekvāti zemas iepirkuma cenas, gan tāpēc, ka nozare ir neefektīva, nenotiek kooperācija. Ir jākāpina produktivitāte. Taču mazajās saimniecībās piena tonnas saražošanai nepieciešamas 480 darba stundas. "Jaunietis skatās uz tēvu un māti un saka – ellē ratā, es šito negribu! Attīstās tās saimniecības, kas patērē maz darba stundu, un tā ir graudkopība, appļaušana, zīdītājgovis. Jaunu cilvēku skaits pieaug uz biznesu orientētās saimniecībās. Graudu nozare ir sakārtota, tāpēc cilvēki likvidē lopus un pievēršas graudiem. Lietuvieši lēma, ka grib, lai iet uz priekšu nozares, kas nodarbina strādājošos. Mums Latvijā ir putna ligzdas princips – kam lielāka mute, tas vairāk dabū," problēmas piensaimniecībā vērtē M. Cimermanis.

Darba vietu trūkums laukos rodas arī tāpēc, ka paši iedzīvotāji ir pret darba iespējām, uzskata M. Cimermanis. Viņš saka: "Tur, kur grib celt rūpnīcu ar 100 darba vietām, visi ir pret, jo smirdēs un trokšņos. Tā kā nav darbavietu, cilvēki aizbrauc. Grib ienākt investors, bet redz, ka šajā vietā nav darbaspēka. Ejam pa apli, kas nekur neaizvedīs."

Problēma ir arī nodokļu pārdalē – iedzīvotāju ienākuma nodokļa sistēma ir netaisnīga, viņš atzīst. "Cilvēki nedzīvo tur, kur viņi strādā, nodokļi aiziet citur – pie tiem, kas guļ un atpūšas. Tāpēc arī pašvaldības var akcentēt – brauciet pie mums dzīvot, te ir forša vide! Smirdīgās rūpnīcas lai paliek pie citiem."

Tomēr speciālists atzīst, ka lauksaimniecība būs ienesīga nozare. Tikai jāatceras, ka konkurētspēja ir prasme nevis izaudzēt, bet pārdot. "Mēs paliekam subsīdiju atkarīgi. Ar tām esam turpat, kur 2000. gadā. Subsīdijas ir divas trešdaļas pret saražoto produkciju. Graudu nozare ir sevi sakārtojusi un nodrošina par vairāk nekā 250%, bet tas ir kooperatīvu nopelns. Arī piena nozarē nepieciešama lielāka zemnieku ietekme piena ķēdē. Ja zemniekiem pieder pārstrāde, par pienu var saņemt vairāk. No 60 tūkstošiem zemnieku kooperatīvos ir 4600. Tikai Latvijā pārstrādātāji par pienu vairāk maksā lielajiem ražotājiem, lai viņi netaisītu savas rūpnīcas. Tas ir genocīds, jo puse piena nāk no mazajām saimniecībām. To visu var mainīt, intensīvāk saimniekojot. Mums ir lielas zemes rezerves – 0,7 dzīvnieku vienības uz hektāru zemes. Zālāji ir tik ekstensīvi, ka govs no hektāra nevar paēst, taču mēs varam to govi uz hektāru!"

Plašāk lasiet laikraksta "Kurzemes Vārds" 27.augusta numurā.

Ja neredzat avīzes lapas, Jums nepieciešama "Adobe Flash" 9.0.115 versija vai jaunāka. To varat bez maksas lejuplādēt šeit.

  • Komentāri (8)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Novados

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!