Piektdiena, 1. marts Ilgvars, Ivars
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Dod iespēju sociāli atstumtajiem bērniem

Dod iespēju sociāli atstumtajiem bērniem
01.11.2006 14:27

0

Atslēgvārdi

Vaiņodes Internātpamatskolā īstenotais projekts “Sociālās atstumtības riskam pakļauto ģimeņu sociālās rehabilitācijas un programmu izveide” ir attaisnojies, tāpēc darbs šajā virzienā jāturpina. Bez tam ir aplami uzskatīt, ka sociālā atstumtība ir aktuāla tikai Latvijā, jo ar šo problēmu cīnās arī augsti attīstītās valstīs. Šādas atziņas tika gūtas šī projekta noslēguma starptautiskā konferencē “Dzīves stratēģijas veidošanas iespējas jauniešiem ar zemām pamatprasmēm”, kas pagājušajā nedēļā notika Vaiņodes Internātspamatskolā.

Internātskolas – lieli krīzes centri

Sākums šim projektam meklējams pirms vairākiem gadiem, kad bērnu tiesību aizsardzības pārstāvji secinājuši, ka tuvākajā apkārtnē nav iestādes, kur patverties bērniem, kas izņemti no ģimenes. Vienlaikus aktualizējās jautājums par internātskolu lomu. Vispirms Vaiņodes Internātpamatskolā izveidots ģimenes krīžu centrs “Dialogs”, kurā līdz šim brīdim palīdzība sniegta 85 vardarbībā cietušiem bērniem un viņu mammām. Šis centrs tapis ar Bērnu un ģimenes lietu ministrijas, kā arī Liepājas Rajona padomes finansiālu atbalstu.

“Es arī redzēju, ka pati Internātpamatskola ir viens liels krīzes centrs, jo visi bērni, kas tajā uzturas, ir savās ģimenēs cietuši no atstāšanas novārtā, emocionālās vardarbības, daži arī no fiziskas un seksuālas vardarbības. Apmēram 50 bērnu iepriekš bija uzturējušies “Dardedzē” un Talsos krīžu centrā, un speciālisti bija ieteikuši turpināt sociālo rehabilitāciju dzīvesvietā. Bet kā lai to izdara? Nepietiek ar to, ka internātskolā viņiem nodrošina tikai ēdienu, pajumti un mācības. Tad arī radās ideja par minēto projektu,” pastāstīja Liepājas rajona Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste bērnu tiesību jautājumos un šī projekta vadītāja Pārsla Ivanova.

Lai bērniem rastos pārliecība par savām spējām un viņi spētu skatīties nākotnē gaišākās krāsās, speciālisti izstrādājuši astoņas programmas: amatniecības, mājturības, mūzikas terapijas, mākslas, audzināšanas darba, fizioterapijas un masiera, sociālā pedagoga darba un sociālās rehabilitācijas darba.

Mācību gada laikā veikts arī pētījums, kā šo programmu iespaidā notiek vardarbībā cietušo pusaudžu sociālā rehabilitācija, kā arī izstrādāti ieteikumi programmu uzlabošanai. Iesaistot Kurzemes reģiona speciālistus, izveidots informatīvais materiāls par sociālās un psiholoģiskās rehabilitācijas iespējām. Projektu finansēja valsts un Eiropas Sociālais fonds.

Programmas var pielietot arī citas skolas

Konferencē secināts, ka sekmīga rehabilitācija vērojama, ja bērnu iesaista praktisko darbos, jo tad aug viņa pašapziņa un pārliecība, ka “es to varu”. Tāpat ir vēlams veicināt bērnu uzņemties līdzatbildību, piemēram, iesaistīt istabiņu iekārtošanā.
Pirmsskolas pedagoģe no Amerikas Savienotajām Valstīm Ināra Kiršteina konferencē norādīja, ka ASV ģimenēs, kaut varbūt ne tik lielā mērā kā Latvijā, pastāv identiskas problēmas.

To apliecināja arī Somijas pārstāvja Raimo Sinkkonena sacītais. Viņš 30 gadus Helsinkos vadījis Kristīgo misiju, kur cilvēkiem sniedz palīdzību krīzes brīžos. Izrādās, ka Somijā ļoti daudz jauniešu izdara vai mēģina izdarīt pašnāvību – aptuveni 1000  gadā. Tāpat lielu daļu nomāc depresija, bailes gan ģimenē, gan skolā. Tāpēc nevar teikt, ka sociālā atstumtība raksturīga tikai mazāk attīstītās valstīs. Drīzāk varētu vilkt paralēles ar pašlaik pasaulē dominējošajām vērtībām, kas ietekmē pusaudžu prātus.

Savukārt psiholoģe Amanda Ķeruže norādīja, ka dzīve nevienam nedod garantijas, ka viņš pats kādreiz nenokļūs krīzes centrā. Taču dzīve dod iespējas.
“Ir redzams, ka šajā projektā iesaistītie cilvēki ir strādājuši no sirds, nevis tikai tāpēc, lai apgūtu piešķirtos līdzekļus,” uzskata Bērnu un ģimenes lietu ministrijas Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Laila Rieksta-Riekstiņa. Bez tam projektā izstrādātās programmas, piemēram, sociālā pedagoga un audzināšanas darbā, esot pielietojamas arī vispārizglītojošās skolās. Tāpēc tuvākā laikā šīs programmas būs izklāstītas ministrijas interneta mājaslapā un varēs izmantot kā metodisko palīdzību.

L.Rieksta-Riekstiņa atzinīgi novērtēja atbalsta grupu veidošanos, kurās bērni tiek mudināti runāt par savām problēmām. “Bieži vien nesaprašanās starp skolēniem un skolotājiem rodas, jo viņi savā starpā vienkārši nesarunājas. Un šādu grupu veidošana neprasa finanšu līdzekļus, vajadzīga tikai vēlme,” piebilda L.Rieksta-Riekstiņa.


Foto no konferences arhīva
Konference Vaiņodes Internātpamatskolā. No kreisās: Bērnu un ģimenes lietu ministrijas Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Laila Rieksta-Riekstiņa, pedagoģe no ASV Ināra Kiršteina, Somijas pārstāvis Raimo Sinkkonens un ģimenes krīžu centra “Dialogs” vadītāja Laura Kronberga.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz