Šomēnes darba grupas dalībnieki, kas iesaistījušies zemnieku saimniecību īpašnieku aizvietotāju nodrošināšanas pilotprojektā (izmēģinājuma projektā), devās pieredzes braucienā uz Igauniju. Par to informēja biedrības “Liepājas Lauksaimnieku apvienība” valdes priekšsēdētāja Ārija Jerumane, kura arī ir darba grupā. Jau informēts par valsts apņēmību algot cilvēkus, kuri būs ar mieru aizvietot zemnieku saimniecību īpašniekus vai pārvaldniekus viņu prombūtnes laikā. Šā gada gaitā nolemts īstenot aizvietotāju nodrošināšanas projektu Liepājas, Preiļu, Madonas, Tukuma un Valmieras rajonā, jo tur visaktīvāk darbojas lauksaimnieku apvienības. Projekta norises vadīšanai izveidota darba grupa.

Ā.Jerumane pastāstīja, ka šomēnes noticis pieredzes brauciens uz Igauniju. Apmeklētas vairākas zemnieku saimniecības Veru rajonā, kur aizvietotāji jau sekmīgi strādā. Igaunijā viņu izraudzīšanās noritējusi mazliet citādi, nekā to paredzēts darīt Latvijā. Tur vēl aizvien darbojas spēcīgas lauksaimnieku organizācijas, kuru sastāvā strādā arī lauku konsultanti. Viņi arī izsludinājuši aizvietotāju pieteikšanos. Atsaukušies diezgan daudz pretendentu. Tas devis iespēju sarīkot konkursu. Pretendentiem izvirzīti stingri kritēriji. Viņiem vajadzējis apliecināt zināšanas un pieredzi lauksaimniecībā. Izraudzītajiem kandidātiem sarīkotas mācības, kuras beidzot piešķirts sertifikāts. Aizvietotāju pieņemšanu darbā saskaņā ar zemnieku saimniecību pieprasījumu un izstrādāto grafiku organizē lauksaimniecības organizācijas valde.

Ā.Jerumane uzsvēra, ka Latvijā visvairāk nepieciešamība pēc aizvietotāja izpaužas piena ražotāju saimniecībās. Saimnieki nevarot pat aizbraukt uz pilsētu nokārtot ar saimniecību saistītus dokumentus. Strādājot bez atvaļinājuma un iespējas atpūsties, lauku cilvēkiem nereti rodas bezizejas izjūta un uznāk apātija. Igaunijā tā vairs neesot. Darba grupas pārstāvji pārliecinājušies, ka aizvietotāji lieliski tiek galā ar ganāmpulka aprūpi un citiem uzdevumiem. Par saimniecības finansiālo darbību viņiem nav jāatbild, bet par lopu ēdināšanu un produkcijas kvalitātes nodrošināšanu gan.

Pēc atgriešanās no pieredzes brauciena notikusi darba grupas sēde, kurā izstrādāta aptaujas anketa. Ar lauksaimnieku apvienību starpniecību tā tiek izplatīta pagastos, lai zemnieki paustu viedokli, kādām jābūt aizvietotāja tiesībām un pienākumiem, cik liela daļa atalgojuma jāmaksā valstij un cik apņemas samaksāt saimniecība.

“Nedomāju, ka jaunieviesums mums nāks viegli,” sacīja valdes priekšsēdētāja, paredzot, ka galvenā problēma būs amatam  piemēroti cilvēki – daudzi aizbraukuši strādāt uz ārzemēm. Igaunijā darbaspēka deficīts neesot tik asi jūtams. Ā.Jerumane uzskata, ka sākumā aizvietotāja funkcijas varētu uzņemties piena pārraugi. Vēlāk palīdzību lielajiem saimniekiem varētu sniegt mazo saimniecību īpašnieki.

Šogad, uzskata darba grupas pārstāve, sekmīgi jāīsteno izmēģinājuma projekts, lai jau 2008.gadā aizvietotāju sistēmu varētu ieviest visas valsts mērogā.