#SIF_MAF2021
"Kurzemes Vārds"
Tāpat kā 2017. gadā, arī šoreiz vēlētāji čakli vilkuši plusiņus, no 22. vietas paceļot G. Kalniņu uz ceturto vietu Zaļo un zemnieku savienības listē.
Viņš piekritis vēlreiz balotēties, jo ticis aicināts un iedrošināts. ”Apzinos, ka nevaru būt lietpratējs visās jomās, mēģinu koncentrēties uz tām, kas man tuvākas vai dzīves gaitā saprotamākas. Tāpēc esmu pieteicies Piekrastes attīstības komitejā. Bija jāizvēlas arī otra, un palika finanšu, jo esmu uzņēmējs un finanses ir nedaudz tuvākas nekā sociālā joma vai izglītība. Tur arī mēģinu dot savu pienesumu un pārējās jomās uzticēties kolēģiem,” stāsta deputāts.
Dienvidkurzemes novada dome tagad atbildīga par visu garo piejūru no Nidas līdz Jūrkalnei. Līdz kopējai vīzijai par tās attīstību vēl esot tālu. ”Vācam kopā visu mozaīku. Aktuālākās lietas jau iezīmējušās, tās saistītas ar Pāvilostas ostu, ceļu uz Ziemupi, piekļuvi jūrai Jūrmalciemā un tūrisma veicināšanu. Lielākais darbs pašvaldībā šobrīd saistīts ar administrācijas veidošanu. Tiklīdz tas būs pabeigts, sāksim domāt par piekrastes redzējuma veidošanu,” norāda G. Kalniņš.
Pašvaldības deputāta darbu kā pieredzi G. Kalniņš vērtējot pozitīvi.
”Nepatīkamais – uzņēmējdarbībā esmu radis risināt lietas daudzreiz ātrāk un aktīvāk. Es jau saprotu, ka tās ir demokrātijas blaknes, ka šeit nerisinās tik ātri.
Priekšnieku, kas kūrē lietu, ir diezgan daudz, un visiem nonākt pie vienota risinājuma paņem laiku,” viņš uzskata.
Grobiņa viņam zināma labāk, taču darba gaitās Dienvidkurzemē esot pabūts visur, kur ir dzīvnieki. ”Nevaru teikt kā vietējais, ka zinu katru rajonu no A līdz Z, bet tagad cenšos arī izbraukt kādu lieku līkumu, lai paskatītos, kāds izskatās tas ceļš, tā puse, kas tur notiek,” atklāj deputāts.
Lauksaimniekiem, kurus G. Kalniņš saticis regulāri, galvenās rūpes un vajadzības no pašvaldības esot ceļi un zemju izsoles vai līgumu pagarināšana. ”Arī darbaspēka pieejamība, bet to uz vietas var risināt tikai daļēji – ar dzīvesvietas uzlabošanu. Vēl zemes nodokļi, bet tos arī regulē likums,” viņš pastāsta novēroto.
Lopu dakteris pamanījis arī pārmaiņas laukos. Lielie saimnieki audzējot klāt piena govju skaitu, bet daudzas mazās saimniecības likvidējas, jo piena cenas ir nestabilas un trūkst darbaspēka. ”Process saistīts arī ar zemnieku novecošanos – jaunie nenāk lopkopībā. Taču statistika rāda, ka kopējais piena daudzums nemazinās, izslaukumi kāpj,” viņš atzīst.
Uzņēmējdarbības vidi, kāda līdz šim bijusi Grobiņas novadā, G. Kalniņš vērtējot pozitīvi, citur tik labi vēl nepazīstot. Uzņēmēju un investoru piesaiste esot svarīga, Grobiņā nekādi šķēršļi tai neesot likti.
”Pašvaldība var spiest tikai uz infrastruktūru, ar pārējo uzņēmējiem pašiem jānāk,” viņš atzīmē.
Dzīvnieku aizsardzības biedrība ”Liberta” jau vairākus gadus darbojas Virgas pagastā un nu piederīga Dienvidkurzemes novadam. Dzīvnieku glābēji ilgstoši cīnās ar naudas problēmām, jo iztiek gandrīz tikai no ziedotāju sniegtā atbalsta. ”Tikai labākos vārdus varu teikt, ”Liberta” strādā godprātīgi,” norāda G. Kalniņš.
”Protams, finanses viņiem ir vajadzīgas. Ja biedrība ir uzvarējusi konkursā par teritorijas apkalpošanu, tas jau ir pašvaldības atbalsts līguma ietvaros – samaksāt par izķertajiem klaiņojošajiem dzīvniekiem. Varētu mēģināt piedāvāt arī citus risinājumus, piemēram, garantēto summu uz gadu, lai biedrība varētu ar to rēķināties. Pašvaldībai ir jāapmaksā likumā noteiktās dienas, bet, ja biedrība izvēlas turēt dzīvnieku ilgāk vai arī sniedz ekstra palīdzību, to pašvaldība nevar.”
Iedzīvotāju izglītošana un dzīvnieku koloniju sterilizācija Grobiņas novadā praktizēta jau vairākus gadus, un G. Kalniņš domā, ka tā būs arī turpmāk. ”Protams, tas var notikt apdzīvotā vietā, kā Šķēdes dārziņi vai cits ciems, kur dzīvnieki savairojušies, ne individuālā mājā, kur saimnieks pats izvēlas, kā to regulēt. Pašvaldība var būt gan represīva pret dzīvnieku pavairotājiem, iesaistot Pašvaldības policiju, gan var arī informēt un dot iespēju sterilizēt un atlaist atpakaļ, tas ir komplekss darbs kopā ar Pārtikas un veterināro dienestu un dzīvnieku aizsardzības biedrībām,” viņš stāsta.
Trīs jautājumi
– Vai saprotat dzīvnieku valodu?
– Cenšos. Saistībā ar profesiju to ķermeņa kustības ir apgūtas, varu nojaust, ko dzīvnieks taisās darīt. Ko viņš domā, to gan diez vai.
– Ko cilvēkiem vajadzētu mācīties no dzīvniekiem?
– Filozofisks jautājums. Uzticību. Priecāšanos par dzīvi, domāju, ka dzīvnieki daudzreiz biežāk un vairāk priecājas par dzīvi nekā cilvēks. Šīs divas lietas uzreiz nāk prātā.
– Vai iespējams pateikt, kam bija taisnība ”Dogo” dzīvnieku barības sāgā?
– Ja man prasa, ir iespējams. Protams, veterinārārstiem taisnība. Nesen publicēja pētījuma noslēgumu, neesmu to vēl izlasījis, bet saslimšanu saistība ar barību ir atrasta.
Vizītkarte
Gatis Kalniņš
- Dzimis 1975. gadā.
- Dzīvojis Ikšķilē, Jumpravā.
- Pabeidzis Latvijas Lauksaimniecības universitāti.
- Vetārsts uzņēmuma ”J & G Veterinārais serviss” Grobiņas veterinārajā klīnikā, kur strādā kopā ar sievu.
- Meita studē Latvijas Mūzikas akadēmijā, dēls mācās Zentas Mauriņas Grobiņas vidusskolā.