Mazā Pērkones Skatres luterāņu baznīciņa savu mūžu ir nodzīvojusi, un zeme, uz kuras tā pagaidām vēl slejas, ļoti iespējams, nonāks privātīpašnieka rokās. Tomēr starp Sv.Annas Ev.lut. baznīcu, kam zeme pieder, un skatreniekiem šajā jautājumā nav vienprātības. Lauza, zāģēja un plēsa – tādiem vārdiem Nīcas pagasta iedzīvotāja Ausma Dzintare atstāsta to, kas pie baznīcas ēkas esot noticis 20.aprīlī.

Ziedos mācītāju algu fondam

Tad Liepājas Sv.Annas baznīcas mācītājs Jānis Bitāns un draudzes priekšnieks Jānis Vilnītis nolauzuši baznīcai krustu, izpostījuši altāri, paņemot kādas lietas arī līdzi. Jautāti, ko tad te darot, atbildējuši, ka pārdošot šo vietu, visticamāk, te būšot kāda viesnīca. Bet vispirms sakrālās lietas jānomontē, lai neapgāna. Blakus esošo “Jauno Krastiņu” māju saimnieks Miķelis Šuksts to stāsta, vedinot apskatīt, kāda nu baznīciņa no iekšpuses tagad izskatās.

“Tas nav nekāds noslēpums,” par nodomiem, kas Sv.Annas baznīcai saistās ar zemes gabalu, uz kura atrodas Pērkones Skatres baznīca, laikrakstam saka mācītājs J.Bitāns. Tas ir vienīgais Sv.Annas baznīcas īpašums, ja neskaita īpašumu Liepājā, kas tai nepieciešams pašas vajadzībām, tādēļ nolemts to ieskaitīt LELB Virsvaldes pārraudzītajā mācītāju atalgojuma fondā. Tāds izveidots, lai katra draudze tajā ieguldītu kādu ziedojumu, no kura pēcāk būtu iespējams gūt līdzekļus mazāk nodrošinātu garīdznieku darba atalgojumam. Tāds lēmums pieņemts, jo draudze pati pārstājusi savu dievnamu apmeklēt un par to rūpēties, pēdējās divas reizes, kad mācītājs tur ieradies, neesot bijis neviena vietējā baznīcēna.

Bet baznīcas krusts nomontēts un citi sakrāli priekšmeti no baznīcas iznesti, lai sekulāri cilvēki tos tīši vai netīši neaptraipītu, paskaidro mācītājs. Draudzes priekšnieks J.Vilnītis precizē, ka ir noteikta procedūra, ko šādos gadījumos darīt ar sakrālām lietām, daļu no tām paredzēts arī sadedzināt.

“Kazino vai kas tāds tur, protams, nebūs,” pasmaida J.Vilnītis. “Taču pieļauju, ka īpašums tiks pārdots.”

Skatrenieki apgalvo, ka ar viņiem par to neesot runāts. J.Vilnītis uz to saka: “Viņi ir mūsu draudzes sastāvā, un no kanceles tas ir ticis pateikts.”

Ar jaunajiem vadītājiem nesaprotas

Sv.Annas baznīcas draudze skaitliski mazo Pērkones Skatres draudzīti pārņēmusi apmēram pirms diviem gadiem. Vēsturiski šis īpašums Liepājas baznīcai arī piederējis. Taču laikam jau baznīcēni ar jauno draudzes vadību nav sapratušies. Vai nu pie vainas bijuši skatrenieku ieradumi, kas nav ļāvuši pieņemt jaunu kārtību draudzē, vai kādas personiskas lietas, vai lauku cilvēku nevaļa un citi objektīvi apstākļi – kas zina.

“Pusotra gada mēs mēģinājām draudzi atjaunot, centāmies noturēt dievkalpojumus, bet mums tā arī neizdevās,” saka J.Vilnītis. Tad Sv.Annas baznīcas draudzes vadītāji piedāvājušies pēdējos pāris vietējos iedzīvotājus, kas vēl dievkalpojumus apmeklējuši, izvadāt šai nolūkā uz Liepāju, bet pašu draudzi likvidējuši.

Skatrenieki A.Dzintare, Daina Pēka, Ausma un Miķelis Šuksti savukārt saka: mācītājs pats bieži mainījis dievkalpojumu norises dienas, bet nav ņēmis vērā, kad viņam teikts, ka baznīcēni lauku darbu dēļ nevarēs ierasties, tāpēc labāk kalpošanu atlikt uz citu reizi. “Man liekas, vienkārši meklēja ieganstu, lai te vairs nebūtu jābrauc,” nosaka D.Pēka.

Pērkones Skatres baznīcu, patiesībā gan lūgšanu namu, pirms 90 gadiem izveidojuši vietējie iedzīvotāji paši, laika gaitā paši to arī iekārtojuši. Vēl ne tik sen te 12 bērni darbojušies svētdienas skolā, notikušas pat laulības, stāsta D.Pēka. Tad pāris gadu laikā draudze esot sarukusi no 15 līdz pāris dvēselēm.

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”

Ausma Dzintare mazo dievnamu, kas atrodas klusā vietā, blakus silam, atceras no savām bērnu dienām.