Pašvaldība nolēmusi piešķirt nepilnus
700 latus Durbes evaņģēliski luteriskajai draudzei ērģeļu restaurācijai, teikts
domes sēdes protokolā. Darbus plānots sākt novembrī, bet pabeigt nākamā gada
jūlijā.

Durbes
evaņģēliski luteriskā draudze guvusi atbalstu no nodibinājuma “Rietumu
bankas labdarības fonds” izsludinātā projektu konkursa “Latvijas
sakrālais mantojums”. Ērģeļu restaurēšanai finansējumu piešķirot reti.
“Īpaši mazām ērģelēm,” teic draudzes ērģelniece Maija Zaķe. Viņa
spriež, ka, iespējams, bijuši vienīgie, kas uzrakstījuši projektu.

Maksimālā
atbalsta summa projekta konkursā bija trīs tūkstoši latu. Projektā ērģeļu
restaurācijas darbi norādīti 2983,86 latu. Līdzfinansējums nepieciešams 30
procentu apmērā no kopsummas, kas ir 688,58 lati. Lai draudze spētu īstenot
projektu, pašvaldība nolēmusi sniegt nepieciešamo finansiālo atbalstu.

Draudzē
oficiāli esot 100 cilvēku, bet aktīvākie no tiem ir apmēram 20, tāpēc neesot
bijusi iespēja nepieciešamo summu savākt pašiem. Līdz šim nekad līdzīgu ideju
īstenošanai atbalsts no pašvaldības neesot saņemts, zina teikt M. Zaķe.
Tāpēc esot īpaši liels prieks, ka palīdzība šoreiz nav atteikta.

Pilnīgai ērģeļu
rekonstrukcijai būtu nepieciešami 15 tūkstoši latu. Par pieejamo finansējumu
plānots īstenot tikai vienu no veicamajiem darbiem – restaurēs vējlādes. 18. gadsimta
sākumā veidoto ērģeļu sākotnējais meistars neesot zināms. “It kā ir
atrasti burti uz ērģelēm, bet autoru nezina,” norāda ērģelniece.

Ērģeles savulaik
paplašinātas, un pieļauj, ka šos darbus veicis Liepājas Svētās Trīsvienības
katedrāles ērģeļu darinātājs Heinrihs
Andreass Konciuss. Padomju laikos veikti
nelieli remontdarbi, to laikā pievienojot elektrisko motoru. Ērģeles
dievkalpojumos izmanto joprojām, tomēr ērģelniekam esot krietni vien jānopūlas,
lai radītie skaņu toņi klausītājiem negrieztos ausīs.

Rekonstrukciju no
novembra līdz nākamā gada jūlijam veiks ērģeļu restaurators Alvis Melbārdis.
Šajā laikā instruments baznīcā neskanēs