Durbes muzejs dāvinājumā saņem kristību cepurīti un cara laika plati
Pēc publikācijas žurnālā ”Liepājas Vēstules” par Līgutu muižas pēcteču fon Bordeliusu dzimtas kāzu kleitu, Durbes muzejs nesen saņēmis vēl vienu dāvinājumu no šīs dzimtas pārstāvjiem.
Liene Kupiča
"Kurzemes Vārds"
Tā ir Bordeliusu dzimtas pēcteces Valtrautas Graubneres kristību cepurīte, kas ir vēl viens pavediens, lai turpinātu stāstu par šīs dzimtas vēsturi un arī aizsākto apģērba kultūras vēstures pētīšanu, saka Durbes muzeja vadītājs Reinis Bahs.
”Redziet, cik tā krāšņa un skaista – ar zelta diegiem, brokāta,” demonstrē muzeja vadītājs. Cepurītes īpašniece, kura dzīvo Vācijā un uztur kontaktus ar R. Bahu, stāstījusi muzeja vadītājam, ka cepurīte knapi derot kādai lielāka izmēra lellei. Iespējams, laikam ejot, tā sarāvusies.
”Jāatceras, ka tajos laikos pēc tradīcijām kristības baznīcā notika, kad bērni visbiežāk bija dažas dienas veci,” atgādina R. Bahs.
Kristības notikušas 1938. gadā, Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcā.
Tāpat R. Bahs ir priecīgs par vēl vienu interesantu dāvinājumu, proti, cara laika mūzikas plati. ”Vairs precīzi neatceros, kas to dāvināja, jo man plates pēdējā laikā nestas tiešām daudz – man muzejā ir plašu atskaņotājs. Šī plate ir izdota līdz 1917. gadam, kad Krievijā valdīja cars. Platē mūziku spēlē grenadieru pulka orķestris. Ļoti īpatnējs mūzikas skanējums – tāda mūzika kā no retrofilmām,” saka muzeja vadītājs.
Apmeklētāji, klausoties šo plati, atzīst, ka spēj iztēloties vēstures tematikas pasākumu brīvā dabā, varbūt pat zaļumballe ar krāšņu tērpu parādi. ”Man ir ļoti daudz plates, liela daļa no Ulmaņlaikiem. To laiku mūzikai ir tāds īpašs šarms. Otrkārt, plates spējušas palikt nesabojātas un nesaplēstas tik ilgus gadus, piemēram, mūsdienās mūzikas diskiem pietiek ar vienu sīku skrambu, lai tas neskanētu,” viņš norāda.