Koncertā gan skatītājus, gan arī pašus kora dalībniekus iepriecināja pūtēju orķestris “Kazdanga”, Cīravas jauktais koris, sieviešu koris “Gaisma”, jauniešu koris “Lai top” no Kuldīgas, Aizputes vīru vokālais ansamblis “Kurši”, Skrundas sieviešu vokālais ansamblis “Romance”, kā arī viesmākslinieki Ieva Knapše, Justs Ūdris, Ance Jankovska un Andris Mockus.

Pats koris “Kazdanga” uz skatuves kāpa pēdējais, un vairāki dalībnieki atzina, ka tas viņiem ļāvis patiesi izbaudīt viņiem veltīto koncertu. Pēdējās dziesmas tika dziedātas kopīgi.

Kora vadītāja un diriģente Jana Paipa pastāsta, ka koncerts bijis ļoti sirsnīgs un saviļņojošs un ka vislielāko prieku sagādājusi iespēja jubileju nosvinēt kopā ar draugiem un bijušajiem kora dalībniekiem.

Viņa gan atzīst, ka apmeklētāju varēja būt vairāk, bet iesmej, ka šoreiz sanāca tā, ka zāle bija pilna dziedātāju, nevis skatītāju, jo pasākumā piedalījās teju 100 dalībnieku.

“Mūsu viesi bija sagatavojuši mums muzikālus priekšnesumus, un arī mēs paši šim gatavojāmies jau no vasaras,”

atklāj J. Paipa, kura ar kori ir kopā kopš pagājušā gada oktobra.

Kora vadītājai pasākumu organizēt palīdzēja Ieva Knapše, kura pati sevi raksturo kā daļēju “Kazdangas” dalībnieci.

“Es pirmo reizi korī sāku dziedāt pirms aptuveni pieciem gadiem, bet ik pa laikam kaut kur nozudu. Kopš pavasara gan nāku daudz aktīvāk un, ņemot vērā, ka man ir pieredze pasākumu organizēšanā, labprāt piekritu šim darbiņam,” stāsta I. Knapše.

Viņa uzskata, ka kora kolektīvs ir ļoti draudzīgs. “Esmu dziedājusi daudzos kolektīvos, bet šis ir visinteresantākais.

Liela daļa dalībnieku dzīvo vienā apkaimē, un tiešām ir sajūta, ka viņi visi stāv un krīt viens par otru,”

ar smaidu pastāsta pasākuma organizatore.

Viņa atzīst, ka izvēlēties to, kurus viesmāksliniekus un citus dziedātājus aicināt, bija viegli: “Galvenais nosacījums bija, ka tie ir mūsējie, ka mēs esam viņiem svarīgi un viņi – mums.”

I. Knapše piemin, ka viņa uzreiz zināja, ka vēlas sagādāt prieku pašiem. Viņa ir pārliecināta, ka tas izdevies, jo daudzi nespēja noslēpt prieka asaras.

Kora dalībnieces Dzintra Kļaviņa un Zinta Miezīte atzīst, ka koncerts bijis ļoti emocionāls un ne retu reizi acis samitrinājušās.

Dz. Kļaviņa pastāsta, ka pirmo reizi “Kazdangā” sākusi dziedāt deviņdesmito gadu sākumā, bet tad kādu laiku no dziedāšanas atturējusies. Nu viņa jau kādus 11 gadus ir atgriezusies un piedzīvojusi trīs Dziesmu un deju svētkus, kā arī Pasaules koru olimpiādi, kas 2014. gadā notika Rīgā.

“Bija ļoti patīkami redzēt arī vecos kora dalībniekus, un tas iedeva tādu nelielu cerību, ka viņi, redzot, kā mēs dziedam, varbūt atgriezīsies,”

smej Dz. Kļaviņa.

Viņa piebilst, ka ir žēl, ka visi bijušie diriģenti nevarēja ierasties, bet novērtē, ka skatītāju vidū bija pati pirmā un ilgstošākā kora diriģente – Sandra Strazdiņa.

Savukārt Z. Miezīte korī dzied vien četrus gadus, lai gan pati ir kazdandzniece. Viņai vislielākais prieks ir par to, ka korī dzied arī jaunieši, kas iedod dalībniekiem dzirkstelīti.

Viens no šādiem jaunākiem dalībniekiem ir Mārtiņš Bahmanis. Izrādās, ka koris “Kazdanga” viņa dzīvē bijis vienmēr. “Mani vecāki tur dzied jau kopš pašiem kora pirmsākumiem – visus 35 gadus.

Un es esmu viens no tiem cilvēciņiem, kas bērnībā gājis līdzi uz kori, un tas mani arī iedvesmoja interesēties par mūziku un arī pašam dziedāt,”

pastāsta Mārtiņš.

Viņš piemin, ka arī viņa brāļi reiz ir dziedājuši šajā pašā korī, un smejot norāda, ka nācis no “vienas muzikālas ģimenītes”.

Aktīvi Mārtiņš korī darbojas vien pāris gadus, bet par tur iegūtajām emocijām ļoti priecājas, jo dalība Dziesmu un deju svētkos, kā arī dažādi koncerti un sadziedāšanās labā kompānijā vairo laimi.

Kora diriģente pastāsta, ka kolektīvs saņēmis arī dāvanas. No pagasta pārvaldes viņiem tiekot piedāvāts kopīgs ceļojums 700 kilometru attālumā, un kora vadītāja atklāj, ka jau izskanējušas versijas, ka kopīgi varētu doties ekskursijā uz Latgali.

Kultūras pārvalde uzdāvinājusi iespēju kolektīvam apmeklēt kādu pašu izvēlētu kultūras sarīkojumu vai koncertu 200 eiro vērtībā.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.