Pirmdiena, 27. jūnijs Malvīne, Malvis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Dzintars Kudums – no skolas instruktora līdz prezidentes padomniekam

Kalētnieks Dzintars Kudums sevi salīdzina ar Sprīdīti. Viņa karjera ir pārsteidzoša – no traktormācības instruktora lauku skolā līdz Valsts prezidentes padomniekam nacionālās drošības jautājumos. Pieredzējis lielo politiku, nu viņš atgriezies vectēva mājās Kalētu pagastā un ievēlēts par deputātu Dienvidkurzemes novadā, kur vada Vides jautājumu komiteju.

Dzintars Kudums – no skolas instruktora līdz prezidentes padomniekam
“Nezinu, vai man ir līdera dotības,” pieticīgi saka Dzintars Kudums, “bet, ja cilvēki redz, ka nemānies, ka negribi no visa kādu labumu gūt, viņi uzticas.” Gramzdas mežaparks izveidots kopā ar sievas brālēnu, mākslinieku Ģirtu Burvi. (Foto: Dainis Ģelzis)
“Nezinu, vai man ir līdera dotības,” pieticīgi saka Dzintars Kudums, “bet, ja cilvēki redz, ka nemānies, ka negribi no visa kādu labumu gūt, viņi uzticas.” Gramzdas mežaparks izveidots kopā ar sievas brālēnu, mākslinieku Ģirtu Burvi. (Foto: Dainis Ģelzis)
17.06.2022 00:00

liepajniekiem.lv

Tiekamies viņa improvizētajā darba kabinetā mājās, jo darbs galvenokārt norit attālināti. Visu viesistabas gala sienu sedz plaukts ar grāmatām.

Kamēr saimnieks virtuvē gatavo kafiju, ir laiks tās mazliet papētīt. Pēc muguriņām var spriest, ka dažas izdotas pavisam sen un pārlapotas neskaitāmas reizes, citas toties ir gluži jaunas un varbūt vienreiz izšķirstītas. Tēmas visdažādākās – sākot no bērnu literatūras, beidzot ar dažādu autoru kopotajiem rakstiem un enciklopēdijām par dzīvnieku pasauli.

Atceros kādā intervijā lasījusi, ka vislabprātāk mans sarunbiedrs lasa daiļliteratūru, bet saviem memuāriem liktu virsrakstu ”Divpadsmit krēsli”.

Iepriekš esmu pieteikusi, ka gribēšu dzirdēt stāstus par iesaistīšanos Latvijas neatkarības atgūšanas procesos, tāpēc viņš jau laikus sagatavojis dažādas tā laika liecības – bukletus, skrejlapas, apliecības un dokumentus.

Dzintars Kudums parāda arī vairākas vēsturiskas fotogrāfijas no vēlākiem laikiem, taču nevēlas, lai tās tiktu publicētas. ”To mēdz uzskatīt par lielīšanos, bet es lielīties negribu,” viņš paskaidro.

Bez bailēm, bet ar pārliecību

Dzintars Kudums ir viens no tiem cilvēkiem, kas jau 80. gadu vidū iesaistījās cīņā par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Kļuva par Vides aizsardzības kluba biedru un 1988. gada 4. septembrī organizēja pirmo mītiņu Liepājas rajonā. Tas notika pie Baltijas jūras Bernātos.

Mērķis bija cīņa pret radioaktīvām vielām un piesārņojumu. ”Pirmo reizi izvilkām Latvijas karogus. Dziedāja Nīcas vīru koris, kurā darbojos arī es.

Savā starpā runājām, ka vajadzētu nodziedāt Latvijas himnu, bet mazliet noraustījāmies,” atzīst Dzintars. ”Tajā pašā vakarā ”Panorāmā” rādīja, ka Rīgā, pie Brīvības pieminekļa, to spēlēja jau orķestris.”

1988. gadā viņš dibināja arī Latvijas Tautas frontes reģionālo nodaļu Nīcā. Baiļu par iespējamām represijām nebija. Uz jautājumu, no kurienes nacionālpatriotiskā domāšana, atbild: ”Sajūta, ka dzīvojam ne tur, kur vajadzētu, veidojās no vecākiem un citiem apkārtējiem, kas vēl bija pieredzējuši ulmaņlaikus. No vecāsmammas nostāstiem.”

Tajā laikā Dzintars strādāja par Nīcas vidusskolas saimnieku un traktormācības skolotāju. Sabiedriskās aktivitātes dēļ tika ievēlēts gan Nīcas ciema, gan Liepājas rajona tautas deputātu padomē. Bija viens no astoņiem tūkstošiem cilvēku, kas piedalījās Vislatvijas tautas deputātu sanāksmē.

Tā 1990. gada 21. aprīlī tika sasaukta Rīgā, Daugavas stadionā. Sanāksmes dalībnieki nobalsoja par aicinājumu Latvijas PSR Augstākajai padomei pieņemt neatkarības deklarāciju. ”Tas bija neaizmirstams brīdis,” viņš atzīst.

Mūsdienās bieži gadās dzirdēt, ka ļaudis nožēlo dalību barikādēs un citās Atmodas laika aktivitātēs. Dzintars piekrīt, ka sajūtas divējādas: ”Man tiešām ļoti žēl cilvēku, kas nonākuši situācijā, kad, piemēram, elektrības tarifu dēļ nevar vairs samaksāt rēķinus. Bet tas nav pasaules gals!

Deviņdesmitajos gados bija daudz grūtāk. Daudzdzīvokļu mājās tika likvidēta centrālā apkure, bērni sala, ģimenes pašas ierīkoja krāsniņas. Godmanis (tā laika premjerministrs Ivars Godmanis – I. Š.) teica – saspiedīsimies kopā kā pingvīni, būs siltāk.

Vienai otrai ģimenei nebija, ko ēst. Pārtiku un sadzīves preces varēja dabūt tikai pret taloniem. To nav iespējams pat salīdzināt ar šodienas apstākļiem.

Protams, ir jādzīvo labāk, bet cilvēkiem jābūt arī uzņēmīgākiem. Jebkura krīze ir iespēju laiks. Ir diezgan daudz cilvēku, kas jau gadiem un pat paaudzēm dzīvo, tikai gaidot palīdzību no valsts. Bet katram ir jāizaudzē grauds, lai piepildītu kopējo maizes klēti, ko sadalīt, un visiem būtu.”

Saredzot iespējas

To, ka krīze vienlaikus ir arī iespēju laiks, ja tikai liek lietā prātu un rokas, Dzintars saka pēc pieredzes. Kad tēvs Ernests atguva savu vecāku zemi Kalētos, viņš jau bija krietni gados un aicināja Dzintaru palīgos. ”Toreiz bija tāds pacēlums, un likās, ka ar septiņpadsmit hektāriem arī var saimniekot,” viņš atceras.

Vienlaikus saņēma piedāvājumu vadīt Kalētu pamatskolu – izglītības iestādi, ko pats kādreiz pabeidzis.

Tobrīd juka un bruka ne tikai politiskā iekārta, bet arī saimnieciskā sistēma. Pašvaldībām naudas nebija, un skolām ne tik. Jaunais direktors sarunāja, ka mācību iestāde apsaimniekos septiņus hektārus pagasta zemes. Rajona padomē izcīnīja traktoru un sāka audzēt cukurbietes.

Skolotāji strādāja plecu pie pleca ar skolēniem un viņu vecākiem. Ražu nodeva pārstrādei, par ko pretī saņēma divas, trīs tonnas cukura. To pārdeva un par iegūto naudu pirka traukus virtuvei, papildināja materiāltehnisko bāzi, organizēja skolēnu ekskursijas un pat daļēji uzturēja mūzikas skolu un bērnudārzu.

Kad Dzintars sāka strādāt Kalētu skolā, tajā mācījās aptuveni 80 audzēkņu. Kad pēc ievēlēšanas Saeimā direktora amatu pameta, skolēnu skaits jau sniedzās pāri 140. Viņam kalētnieki var teikt paldies par mūzikas skolas dibināšanu. Izglītības iestādes akreditāciju saņēma tikai ar lielu neatlaidību un drauga Haralda Puriņa atbalstu. Tobrīd mūzikas skolas nebija pat Grobiņā!

Dzintars arī parūpējās, lai zudībā neaiziet divstāvu bērnudārza ēka. Panāca, ka to piešķir skolai, un izvietoja tajā sākumskolas klases un pirmsskolas vecuma bērnu grupu.

Padomju gados ēkā strādāja diennakts pirmsskolas izglītības iestāde, uz kuru atvases veda ne tikai Kalētu, bet arī Bārtas, Virgas un Gramzdas iedzīvotāji.

Atmodas laikā valdība paziņoja, ka piešķirs 50 rubļu par bērnu katram vecākam, kas savas atvases pieskatīs pats. Dārziņi masveidā kļuva tukši, un ēkas lielākoties privatizēja. ”Nezinu, kāpēc tika pieņemts šāds lēmums, bet domāju, ka tā bija ļoti liela muļķība,” viņš uzskata. ”Kad es augu, bērnudārza arī nebija. Tēvs ar māti strādāja, bet mājās bija vecāmamma un viņas māsa. Viņas mūs ar māsu pieskatīja. Bet deviņdesmitajos gados jau tādu mazo kopienu tikpat kā vairs nebija, līdz ar to beigās nebija, kur tos bērnus likt, jo vecākiem jāstrādā.”

Sākumā Kalētu bērnudārza grupiņā gan bija tikai trīs bērni. Audzinātājai algu maksāja no vecāku līdzfinansējuma un cukurbiešu naudas.

Un vēl, protams, jāmin darbs pie Kalētu mežaparka ”Priediens” izveides kopā ar sievas brālēnu, mākslinieku Ģirtu Burvi.

Savulaik kādā intervijā Dzintars medijiem izteicies, ka viņa sapnis ir radīt ”mazo Tērveti”. Pirmais plenērs notika 1996. gadā bez ārējā finansējuma. ”Piesaistījām skolēnus. Kāds pasponsorēja materiālus, pamatā koku, un degvielu. Mana sieva un viņas māsa vārīja ēdienu visiem, kas tur strādāja.”

Vēlāk jau izdevās dabūt Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu – 1400 latu, kas ”bija milzīga nauda”. Skolas direktora alga tai laikā bija 70 lati mēnesī.

Lauku direktors Saeimā

Tieši daudzās, reizēm varbūt pat mazliet neprātīgās idejas un intuīcija laikam arī ir tas, kas Dzintaru Kudumu aizveda līdz Saeimas deputāta krēslam. ”1994. gadā mani uzaicināja iestāties apvienībā ”Tēvzemei un Brīvībai”,”  viņš rāda gan savu, gan sievas Ineses pagaidu apliecību.

”Lai Saeimas deputātu kandidātu saraksts būtu līdzsvarots, tajā vajadzēja iekļaut gan ārstus, gan izglītības darbiniekus, gan politiķus un vienkārši labus darba darītājus.” Tādējādi tajā pirmoreiz iekļuva arī viņš.

Ja partijai vajag – lai iet, rakstiet ar’! Tikt parlamentā nebija mērķis, tomēr 6. Saeimas vēlēšanās palika pirmais aiz svītras, bet nākamās bija vēl sekmīgākas. ”Kāpēc mani ievēlēja? Ļoti daudz balsu iedeva Nīca, kur kādreiz biju strādājis, un ļoti daudz – Kalēti. Tas nozīmē, ka cilvēki tomēr novērtēja, ko biju izdarījis,” Dzintars spriež un atzīst – kad tika paziņoti 7. Saeimas vēlēšanu rezultāti, jutās apjucis. Bija nesaprašanā, ko darīt – atteikties no dzīves dotās iespējas vai pamest iesāktos darbus un mājas? Tomēr ar sievas atbalstu nolēma ļauties izaicinājumam.

Dzintars Kudums politisko piederību jau teju 30 gadu laikā nav mainījis. Uzskata, ka Nacionālā apvienība ir viena no retajām Latvijā, kam ir sava ideoloģija un pamatprincipi. Foto: Dainis Ģelzis

Braucot uz Rīgu, jaunajam parlamenta deputātam pat nebija uzvalka. ”Sieva arī strādāja skolā par matemātikas skolotāju, bet ar algām vien nevarējām izdzīvot. Mums ir četri bērni – trīs puikas un meitene,” stāsta Dzintars.

”Privatizācijas laikā par tēva pajām bijām tikuši pie piecām govīm un buļļiem. Par pienu pelnīju vairāk nekā skolā. Bet tas bija tikai rīta un vakara darbs – piecos cēlos un divpadsmitos gāju gulēt.

Jaunībā jau daudz var izturēt.”

Tāds viņš arī redzams pirmajās Saeimas bildēs – zaļā žaketē un melnās auduma biksēs. ”Tagad jau var pastāstīt, kā jutos. Ieeju zālē – večiem tie skaistie, zilie biznesa uzvalki, paši labi kopti. Es tāds nabadziņš, lauku skolas direktors… Apkārt viss iet ņigu-ņegu: televīzijas kameras, mikrofoni, žurnālisti, intervijas. Iedod man deputāta mapi ar speciālajām blankām, vizītkartēm. Apsēžos savā vietā, sākas darbs, bet es neko nesaprotu. Kam prasīt padomu? Nevienu nepazīstu.

Dažas reizes ar Robertu Zīli biju kopā vēlēšanu kampaņā bijis, kad tikāmies ar iedzīvotājiem, un zināju Māri Grīnblatu. Tieši viņš man ļoti daudz palīdzēja,” saka Dzintars. ”Uzskatu – viņš bija viens no visspēcīgākajiem politiķiem. Latvijas patriots. Viņam nekad nebija slēptu nodomu un interešu.”

Tāpat savu atbalstu neliedza Saeimas deputāts, liepājnieks Jānis Lagzdiņš, ar kuru Dzintars dzīvoja blakus istabiņās Valdemāra ielas kopmītnēs. Tā pamazām nāca izpratne, kas un kā lielajā politikā notiek.

Dzintars bija klāt arī Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas ievēlēšanas brīdī. ”Tur gāja raibi,” viņš saka. ”Pirmo kandidātu noraidīja, jo nepietika balsu. Tad domāja, kurš varētu būt nākamais. Tēvzemietis, bijušais premjers Guntars Krasts ieteica Vairu Vīķi-Freibergu, kas tajā brīdī vadīja Latvijas Institūtu. Kāpēc ne? Ļoti izglītota sieviete, atbraukusi no Kanādas.

Pirmajā tūrē ”par” it kā bija 51 balss, bet viena no tām bija apšaubāma, jo vēlēšanu biļetens nebija saprotams, ”pret” – 49. Es arī biju balsu skaitīšanas komisijā. Straume (Jānis Straume, toreizējais Saeimas priekšsēdētājs, – I. Š.) teica: ”Prezidentu ievēlot, jābūt pilnīgai skaidrībai. Nedrīkst būt šaubu elementu, lai pēc tam nevarētu teikt, ka tas nav leģitīmi, un rezultātus apstrīdēt.”

Otrajā vēlēšanu kārtā jau bija 53 balsis, un prezidente tika ievēlēta. Un labi, ka tā. Vienreiz ievēlējām tādu prezidentu, kādu diez vai tik drīz redzēsim. Izcila personība! Protams, sākumā visādi runāja, bet iedomājieties – viņai jau arī tas bija negaidīti. Taču prezidente perfekti to izturēja.”

Vadītāja talants

Mazliet apostījis gaisu, Dzintars partijas biedriem paziņoja, ka ir gatavs Saeimā darīt vairāk par deputāta pienākumiem, ja nu rodas tāda vajadzība.

Viņam piedāvāja Jāņa Ādamsona vietā kļūt par Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāju. ”Domāju – tur tiek skatīti jautājumi, kas skar prokuratūru, tiesu, robežsardzi, policiju, ugunsdzēsības dienestu, bet es taču no tā visa nekā nesaprotu, esmu pedagogs! Gribēju darboties izglītības jomā, bet tēvzemiešiem vēsturiski nekad tā nav dota. Mēs esot dikti radikāli, jo bijām pret skolām ar krievu mācību valodu,” viņš saka.

Beigās piekrita kandidēt uz amatu, bet negaidīja, ka ievēlēšanas reizē klāt būs reportieru jūra. ”Domāju – kad balsošana beigsies, visi ies ārā. Bet nekā. Man saka – ej, sēdi. Sēžos galda galā, skatām likumprojektu.

Sāku lasīt, un man sāk valoda raustīties no satraukuma. Tā arī presē uzrakstīja: jaunam priekšniekam valoda raustās,” Dzintars, to atceroties, tagad jau var pasmieties.

Tomēr arī Aizsardzības un iekšlietu komisijā viņš ātri vien aprada ar situāciju un kārtību. Te arī izpaužas Dzintara vadītāja talants. Saka jau, ka labs priekšnieks prot vadīt gan konfekšu fabriku, gan skolu un izdevniecību.

Principi jau visur vieni, tikai mazliet jāiepazīst jomas specifika. ”Man ir tendence meklēt gudrākus cilvēkus par sevi. Uzskatu, ka tā ir milzīga iespēja. Piesaistīju mācībspēkus no universitātes, advokātus un citus, kas zina drēbi. Komisijā strādāja ļoti laba konsultante – Loginovas kundze, beigusi Maskavas izmeklētāju skolu. Ļoti gudra sieviete, bet ne iedomīga.”

Tajā laikā tika izstrādāts krīzes vadības plāns. Tas paredzēja ārkārtas situācijā iesaistīt visu līmeņu amatpersonas – no valsts prezidenta līdz pašvaldību vadītājiem.

Dzintars uzskata, ka, sākoties pandēmijai, to vajadzēja iedarbināt. ”Atsevišķi gudrinieki uzskatīja, ka tas nav nepieciešams, tāpēc rezultāts ir tāds, kāds ir. Notiek raustīšanās, cilvēku šķirošana un līdz ar to – sabiedrības sašķelšana.”

Drošībā

Par augstāko karjeras punktu un labāko paveikto darbu Dzintars uzskata ieguldījumu Latvijas virzībā uz NATO. ”Gatavojoties iestājai, bija jāiegulda milzīgs darbs. Braucām pēc pieredzes uz citu NATO valstu parlamentiem un tikāmies ar atbildīgajām amatpersonām. Tā man izdevās gandrīz puspasauli apbraukt. Bet vislielāko darbu, manuprāt, izdarīja prezidente. Apbrīnojami, kā viņa prata runāt ar valstu vadītājiem, kā viņa šo procesu menedžēja!”

Kopīgiem spēkiem tika sagatavoti visi nepieciešamie normatīvie akti. Nākamajai Saeimai, kurā Dzintars gan neiekļuva, atlika tikai tos apstiprināt.

Starp citu, Latvijai izveidojās laba sadarbība ar ASV Mičiganas štatā bāzētiem bruņotajiem spēkiem, jo to ģenerāļa sekretāre bija latviete. ”Atliek tikai īstajam cilvēkam būt konkrētajā vietā, un lietas var notikt.

Es tiešām uzskatu – tas ir brīnums, ka esam NATO,” atzīst Dzintars. ”Tā nozīmību tikai tagad varam īsti novērtēt.”

Kad neiekļuva 8. Saeimā, viņš tika uzaicināts par valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas padomnieku nacionālās drošības jautājumos. Tāda posteņa iepriekš nebija. Prezidente atcerējās iepriekšējo labo sadarbību un gribēja Dzintaru savā komandā.

Vaira Vīķe-Freiberga bijusi ļoti stingra, prasīga vadītāja, tajā pašā laikā savstarpējā komunikācijā ļoti cilvēcīga, nekad – augstprātīga. Tieši cieņu citam pret citu neatkarīgi no ieņemamā amata visaugstāk novērtē arī Dzintars. Un vēl – pieticību.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.

Šobrīd aktuāli

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par satura pakalpojuma pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: info@liepajniekiem.lv), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, vai interneta vietnē kurzemes-vards.lv, turpmāk tekstā – VIETNE KV, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI.  PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ/VIETNĒ KV šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNĒ/VIETNĒ KV maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. PAKALPOJUMS ir kāds no šajā punktā uzskaitītajiem satura pakalpojumiem, kurš ir nopērkams VIETNĒ/VIETNĒ KV, un kura abonementu PIRCĒJS ir tiesīgs iegādāties:
  1. Liepajniekiem plus – maksas digitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus”,
  2. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements – maksas digitālā satura pakalpojums VIETNĒ KV, tajā skaitā drukātam laikrakstam ”Kurzemes Vārds” (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.) vizuālā un satura apjoma ziņā identiska elektroniska kopija, kā arī pieeja viena mēneša iepriekšējo elektronisko kopiju arhīvam,
  3. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts – papīra formātā iznākošs reģionālais laikraksts (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.), kura piegādi PIRCĒJAM Liepājā un Grobiņā (pilsētā) nodrošina SIA ”AC Kurzemes Vārds”, vai citur Latvijā VAS ”Latvijas Pasts” saskaņā ar tā piegādes grafiku..
  4. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

 PAKALPOJUMA abonements ir fiksēts termiņā, par noteiktu cenu, kuru KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā. KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. PAKALPOJUMA abonementa cenā ietverti ir visi uz to attiecināmie nodokļi, tajā skaitā pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk – PVN) saskaņā ar LR normatīvajiem aktiem:

  1. Liepajniekiem plus ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi).
  2. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 4.99 (četri euro un 99 centi).
  3. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts ir papīra formāta izdevums par EUR 7.90 (septiņi euro un 90 centi) vienam mēnesim.
  4. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ/VIETNĒ KV. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu PAKALPOJUMAM Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements, bet uz nākamo kalendāro mēnesi pagarinoties automātiski PAKAPLOJUMAM Kurzemes Vārds drukātais laikraksts abonementam , un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. PAKALPOJUMA ABONEMENTA KURZEMES VĀRDS DRUKĀTAIS LAIKRAKSTS PIEGĀDES UZSĀKŠANA.
    1. Ja PIRCĒJS ir veicis PAKALPOJUMA samaksu darba dienā līdz plkst.14.00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar nākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc divām darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
    2. Ja PIRCĒJS ir veicis samaksu darba dienā pēc plkst 14:00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar aiznākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc trim darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
  2. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

KV Šī Līguma ietvaros ar PAKALPOJUMU Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

 Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

 LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

 Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz