Pavasaris ir laiks, kad pie darba jāķeras ne tikai augļu dārzu īpašniekiem, bet arī dzīvžogu ierīkotājiem un kopējiem. Tāpēc, kamēr kundze Elvīra rosījās pa virtuvi, Nīcas pagasta lauku sētas “Lejnieki” saimnieku Miķeli Aigaru jau sastapām ar dižām šķērēm rokās. Viņš paskaidroja, ka, tikai ar šādu rīku strādājot, izdodoties tūju, mežrožīšu un jo īpaši nepaklausīgo klinteņu krūmus nolīdzināt gludus jo gludus.

Var redzēt, ka dzīvžogi ir “Lejnieku” saimnieka lielākā aizraušanās. Kopš 1976.gada, kad viņš iegādājies un sācis apdzīvot šīs mājas, tie ieaudzēti it visur un pavada ciemiņu ne tikai gar grantēto celiņu, kas ved uz pagalmu, bet aptver arī laidaru un bišu dravu, lai medus nesējām dotu aizvēni. “Man patīk saimniekot,” neslēpa vecais vīrs, uz brīdi iztaisnojot no darbošanās kā pīpeskātu saliekto muguru. “Man patīk, ka nekur nekas nemētājas pa roku galam.”

Kaut gan perfektu sakoptību viņš ieviesis visās lietās un gan saimniecības ēkas, gan sētsvidus, nemaz nerunājot par dzīvojamo māju, arī ikdienā izskatās kā lielām godībām saposts, dzīvžogu aprūpēšana viņam sniedzot vislielāko gandarījumu. Ja tie jau rudenī apcirpti, pavasarī atliekot tikai pielabot. Mežrozītes, kas aug straujāk, vasaras gaitā jāpielīdzina vismaz reizes divas, mūžzaļās tūjas varēšot augt netraucētas līdz pat rudenim, bet klintenītes prasot piepucēšanu katru nedēļu. Kad audzējums tik rūpīgi tiek uzraudzīts, tas izskatās apbrīnas vērts. Daudzi Miķelim par to teikuši atzinīgus vārdus. Taču vislielākais gandarījums esot pašam, jo viņš taču redzot savus dzīvžogus katru dienu. “Iedomājieties, ja to nebūtu, kā tagad te izskatītos?” viņš vaicāja.

Īpašnieks nesūdzējās par slodzi, jo vaļas viņam esot diezgan. Gotiņas un cūkas viņi ar sievu jau pirms vairākiem gadiem nolēmuši vairs neturēt. Tāpēc ka divatā pienu nespējot izdzert, bet uz tirgu to vest iznākot par tālu. Arī cūkkopība pārtraukta tā paša iemesla dēļ. Tad nu palikušas tikai bites, dzīvžogi un mauriņš. “Bites man visai ziemai malku sanes,” palepojās saimnieks, norādot uz rūpīgi sastrādāta kurināmā kaudzi, kas bija paslēpusies aiz dzīvžoga.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Ar dzīvžogu kopšanu Miķelis Aigars nodarbojas tikai pats. Nevienam citam šis smalkais darbs netiek uzticēts.