Sestdiena, 25. jūnijs Maiga, Milija
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Eiropas naudas apguvei ir daudz šķēršļu

Eiropas naudas apguvei ir daudz šķēršļu
09.08.2007 17:49

0

Situācija Eiropas Savienības fondu apguvē nav zemniekiem labvēlīga, bankas kredītiem izvirza neizpildāmus nosacījumus – šīs un citas problēmas lauksaimniecībā izkristalizējās trešdien Jelgavā notikušajā diskusijā, kurā firmas “Kesko Agro Latvija” pārstāvji un Zemkopības ministrijas ierēdņi pārrunāja aktualitātes ES finansējuma apguvē. “Kesko Agro” Lopkopības iekārtu un celtniecības projektu departamenta vadītāja Ingrīda Šmite uzsvēra, ka pārtikas produktu tirgū un ES stingrās prasības konkurence pieprasa jaunu tehnoloģiju ieviešanu saimniekošanā. Tāpēc laiks līdz 2013.gadam, apgūstot ES finansējumu, ir nozīmīgs zemniekiem, kas cenšas modernizēt un paplašināt saimniecības.

Ministrija maina termiņus

Taču pašreizējā situācija ES fondu apguvē zemniekiem nav labvēlīga – vairāki būtiski aspekti nav pietiekami pārdomāti vai arī netiek īstenoti atbilstoši sākotnējiem solījumiem.

Piemēram, Zemkopības ministrija mainīja termiņus pieteikumiem uz ES finansējumu, kas lauksaimniekiem radīja zaudējumus. Ņemot vērā lauksaimnieciskās ražošanas ciklu, termiņu neievērošana nozīmē, ka projektu īstenošana aizkavējas par sezonu – vienu gadu.

Zemnieki, kuri cerēja iesniegt savus projektus un saņemt finansējumu solītajā laikā, sagādāja barību lopiem, noslēdza līgumus par tehniskā aprīkojuma iepirkumu, iemaksājot avansa maksājumu vai plānoja celt kūtis. Finansējuma atvēršanas termiņu pārbīde padarījusi šo darbu veltu.

Zemkopības ministrijas pārstāvis Aivis Reinholds atzina, ka termiņu aizkavēšanās bijusi, taču turpmāk solīja stingru un paredzamu kārtību ES līdzfinansējuma saņemšanā.

ES līdzekļu piesaistē pašlaik netiek nodrošinātas vienādas iespējas visiem zemniekiem. Izstrādātā punktu sistēma paredz, ka saimniecībām, kas līdzekļus jau saņēmušas, vēlreiz tos saņemt ir ļoti grūti. Šis jautājums radīja karstākās diskusijas. A.Reinholds informēja, ka, pierādot ražošanas produktivitātes pieaugumu, uz finansējumu varēs kandidēt arī tie, kas līdzekļus jau reiz saņēmuši. Šo punktu sistēmu Latvija drīkst koriģēt bez saskaņošanas ar ES struktūrām, atbilstoši situācijai.

Vēlas līzinga nosacījumus

Valsts inflācijas apkarošanas plāns skar arī ražotājus. Pašlaik vienā katlā atrodas gan mājokļu būvētāji, gan ražotņu īpašnieki. Bankas zemniekiem kredītus neatsaka, bet izvirza neizpildāmas prasības – pat trešo personu galvojumu, kaut gan galvojumus jau devuši fondi, kas strādā ar Zemkopības ministriju. Nesaņemot plānoto finansējumu laikā, zemnieki nevar izpildīt arī savas saistības pret ES, kas viņus var novest līdz bankrotam.

Būtisks trūkums lauksaimnieku atbalstam paredzēto līdzekļu apguvē ir prasība, kas paredz, ka lauksaimniecības tehniku par nacionālo subsīdiju un struktūrfondu naudu zemnieks var iegādāties, izmantojot vienīgi sarežģīto aizdevuma procedūru, nevis daudz vienkāršāko līzingu. Latvijas Līzinga devēju asociācija jau ilgstoši, cīnās par šīs sistēmas maiņu, taču arī jaunākajos ES naudas apguves nosacījumos tehniku joprojām atļauts iegādāties, tikai izmantojot aizdevumu. Analizējot šo situāciju, A.Reinholds pauda viedokli, ka bankas rūpīgi izvērtē biznesa plānus un to politiku ietekmē tas, ka lauksaimniecība tiek uzskatīta par samērā riskantu biznesu. Savukārt, atbildot uz jautājumiem par iespējām saņemt tehniku līzingā, Zemkopības ministrijas pārstāvis apstiprināja, ka šis jautājums tiks atrisināts un zemnieki ražošanas tehniku varēs saņemt finanšu (nevis operatīvajā) līzingā.

Ar trim miljoniem nepietiek

Asākie vārdi diskusijas laikā izskanēja no firmas “Kesko Agro” Cūkkopības iekārtu produktu grupas vadītāja Valda Krūmiņa, kurš šā brīža situāciju cūkkopībā nosauca par krīzi. Cūkgaļas iepirkuma cenas pēdējo divu gadu laikā nav mainījušas, taču labības cenas strauji aug. Pērn zemnieki labību varēja iepirkt par 70 latiem tonnā, bet tagad tā maksā jau 100–110 latu tonnā. Tajā pašā laikā tirgū ienāk krietni lētāka cūkgaļa no citām valstīm. Šajā situācijā zemnieks ir bezspēcīgs, jo nevar ietekmēt gaļas iepirkuma cenu.

Lielās saimniecības cenšas iegūt sertifikātu, lai sāktu eksportu uz Krieviju, kur priekšā jau ir lietuvieši. Otra iespēja, ko jau apsver vairākas lielās saimniecības, – nerentablo cūkkopības biznesu likvidēt.

Zemkopības ministrijas pārstāvis atgādināja, ka pērn cūkkopības atbalstam piešķirti trīs miljoni latu un pašlaik tiek strādāts pie “Gaļas programmas”, kas, līdzīgi kā “Piena programma”, regulēs cenas tirgū. A.Reinholds aicināja firmas “Kesko Agro Latvija” pārstāvjus izstrādāt konkrētus priekšlikumus, lai risinātu šo situāciju.

Viktors Ulberts,
“Kurzemes Vārds”

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz