Šogad pirmo reizi Liepājas rajonā notika centralizēta eksāmena darbu labošana. Piektdien Grobiņas vidusskolā strādāja 34 latviešu valodas skolotāji. Vēl rajona līmenī centralizēti labos 9.klases matemātikas un vidusskolas ģeogrāfijas eksāmena darbus. “Labo visi tie latviešu valodas skolotāji, kuri ir mācījuši devīto klašu skolēnus,” skaidroja Liepājas rajona Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste Gunta Lagzda. Pavisam jāizlabo 661 eksāmena darbs, katram – 19. Šajā ziņā ieguvējas esot lielās skolas.

Lielās skolas priecājas

“Uz vietas, Aizputē, piemēram, divām skolotājām būtu jāizlabo apmēram sešdesmit darbu. Lielās skolas tādēļ ir priecīgas,” zināja G.Lagzda. Savukārt skolēnu skaita ziņā mazāko skolu pedagogi mēdzot būt neapmierināti. Savā skolā dažam būtu jālabo pat mazāk nekā 10 darbu.

“Man patīk process un rezultāts. Var apmainīties ar pieredzi,” centralizētās labošanas sistēmas plusus minēja Rucavas pamatskolas latviešu valodas skolotāja Aina Dreiže. Viņai šogad bijuši 17 pamatskolas beidzēji. “Nedaudz vairāk jau ir jālabo, bet, ja grib būt apritē, ir jāpiedalās. Nevar palikt tikai savā mazajā skolā,” viņa ir pārliecināta.

Labojot darbus, pedagogi drīkst apspriesties, saskaņot viedokļus, lai vērtētu vienādi, konsultēties ar metodiskās apvienības vadītāju. “Vairs nav jāzvana kolēģiem uz citām skolām,” piebilda G.Lagzda. Arī vērtējums esot objektīvāks, jo nav zināms, kurš skolēns ko rakstījis, darbi apzīmēti ar šifru.

Sarunāties tomēr prot

Skolēniem latviešu valodas eksāmenā, līdzīgi kā svešvalodās, bija jāparāda dažādas prasmes – rakstīšana, lasīšana, māka strādāt ar tekstu, salikt pieturzīmes. Vairs nav jāraksta domraksts, tā vietā iekļauts tāds uzdevums kā pārspriedums.

Par kopējo zināšanu līmeni rajona skolās piektdienas rītā skolotāji vēl nevarēja spriest. A.Dreiže tikko sākusi labot pirmo darbu un vērtēja, ka tas ir labs. Tagad arī nākamos būšot prieks labot, viņa apstiprināja.

Eksāmenā bijusi arī mutiskā daļa. Vajadzējis sagatavot dialogu par kādu aktuālu problēmu. Tēmu skolēni varējuši izvēlēties paši. Sarunai gatavojušies līdz eksāmena dienai. “Šis uzdevums iemāca ievērot aktuālu problēmu. Runāšanai bērni bija gatavojušies cītīgi,” vērtēja A.Dreiže un noliedza iepriekšējos gados izskanējušo viedokli, ka šajā pārbaudījumā atklājas – bērni vairs neprot raiti runāt, virzīt domu. “Nav tik traki, lai gan, protams, ir tādi bērni, kuriem vispār grūti komunicēt.”

Rucavas pamatskolas audzēkņi latviešu valodas mutiskajai daļai esot izvēlējušies smagas tēmas. Runājuši par atkarībām. “Tomēr dialogi noslēdzās ar optimismu. Bērni parādīja ceļu sabiedrības problēmu risinājumam,” uzskata skolotāja.

Paredzamas izmaiņas sistēmā

Rajona līmenī vēl tiks labots 9.klases eksāmens matemātikā un vidusskolēnu eksāmens ģeogrāfijā. Šāda veida centralizētā labošana nav obligāta visām Latvijas skolām, un ļoti daudzi no šīs sistēmas arī atteikušies. Liepājas rajonā pamatskolas eksāmena darbi latviešu valodā centralizēti tiek laboti ceturto gadu, matemātikā – trešo.

Savukārt centralizēti Latvijas līmenī labos gandrīz visus 12.klašu beidzēju eksāmenus. Uz Rīgu dosies arī Liepājas rajona pedagogi. “Tas ir smags darbs – vairākas dienas pēc kārtas, prom no mājām, lielu naudu par to nemaksā. Toties var iegūt pieredzi, paaugstināt kvalifikāciju, satikt kolēģus no citiem rajoniem,” uzsver G.Lagzda.

Tomēr rudenī tikšot lemts par centralizēto eksāmenu labošanas sistēmas izmaiņām. “Izglītības iestāžu vadītājiem tiek izsūtītas anketas, kas ir jāizpilda. Kā būs, kas mainīsies, pagaidām vēl nezinām,” atzīst Izglītības pārvaldes speciāliste.

Ilze Lanka,
“Kurzemes Vārds”

Liepājas rajons ir viens no retajiem, kur 9.klašu skolēnu eksāmenu darbus izvēlas labot centralizēti. Skolotāji sistēmu atzīst par labu esam – ja rodas jautājumi, ar kolēģiem var apspriesties operatīvi.