Ciku cakām izcakotas, rišu rišām izpušķotas – tādas ir ziemupnieces Lonijas Grebzdes tamborētās leļļu kleitas. Patlaban tās apskatāmas vietējā Tautas namā. Rokdarbi vijušies cauri visai Lonijas dzīvei. Un atceroties to, kā nonākusi līdz leļļu kleitu tamborēšanai, viņa izstāsta visu mūža gājumu.

“Mammu vēl no bērnības atceros. Kādas viņai bija sastrādātas resnas rokas! Bet, ejot ganīt kolhoza govis, ņēma rišeljē līdzi. Ziemupē sauss, zāle švaki aug. Divdesmit, trīsdesmit govis bez aploka noganīt bija grūti, bet vēl rišeljē ņem!” iesāk Lonija. Viņa, maza būdama, gājusi līdzi. “Man patika ar mammu, ar tantēm pa ganiem. Kad nebija vēl kolhoza, mammai nebija, no kā šūt, bet kādu krekliņu, mazo biksīti vajadzēja. Tad mamma izgrieza no tēva pletkrekla un ganos šuva.”

Sirmā kundze sajūsminās, ka agrāk teju katra lauku sieva ņēmusi kādu darbu līdzi. “Tante riktīga lauksaimniece bija – lopi, lopi, zeme, zeme –, bet tāpat visu aptamborēja, izšuva. Ko tik lauku cilvēks visu nevarēja izdarīt!” teic Lonija un piebilst: “Gribējās jau arī lauciniekam smukuma.”

Mamma arī Lonijai mēģinājusi iemācīt tamborēt, taču neveiksmīgi. Meitai kreilei to bijis grūti ierādīt. Atmetusi ar roku. Kad Lonija sāka mācīties skolā, meitenēm tur vajadzēja apgūt zeķu, cimdu adīšanu, lāpīšanu. Tamborēt nemācīja. “Man dikti patika lāpīt. Vēl šodien patīk!” Patīk arī adīt, visvairāk zeķes. “Man patīk krāsu pārejas. Mamma kādreiz pusgaras, rakstainas – baltas ar violetu – adīja. Adīja arī ar mežģīņrakstiem. Es arī varētu, bet netīk. Kur tad es uz izstādi nesīšu? Kā tās lellītes?” viņa spriež. Bērnībā lelles no lupatiņām pati sev šuvusi. “Kādreiz vienīgi porcelāna galviņu varējām piešūt. Mēs jau tādi bagāti nebijām.”

Pirmais impulss leļļu tērpu darināšanai bijusi vīramātes uzdāvinātā porcelāna lellīte. “Viņai draudzene uzdāvināja, viņa atkal man, jo man ārkārtīgi patika,” smaida Lonija. Tai tapusi kupla tamborēta kleita, lai arī kolhozā darbu daudz un vasarā līdz pusnaktij nācies strādāt.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 28.decembra numurā.

#kvards-20161228-04#