“Novembrī, kad svinam dzimšanas dienu Latvijai, gribas atcerēties tos cilvēkus, kuru darbs un personības ieguldījums ir palīdzējis stiprināt mūsu valsti. Tāpēc 125. jubilejas gadā Cīravas bibliotēkā esam pulcējušies, lai pieminētu un godā celtu mūsu novadnieku Kārli Zemdegu,” saka Cīravas bibliotēkas vadītāja Anita Tuleiko.

Dzērves pamatskolas jaunieši klātesošos iepazīstināja ar K. Zemdegas dzīvesstāstu, vedinot klausītājus senās tēlnieka līdzgaitnieku atmiņās. Tomēr kopā sanākšanai bija vēl kāds iemesls – mākslas zinātnieces Ingrīdas Burānes grāmata “Kārlis Zemdega. Un spēcīgs celšos…”, ko šogad klajā laidusi izdevniecība “Zinātne”.

Pirmo reizi Latvijas grāmatniecības vēsturē apkopots tik plašs, faktoloģiski bagāts un mākslinieciski augstvērtīgs materiāls par K. Zemdegas personību.

“Iespējams, daudz kas no grāmatā rakstītā noderēs tieši jauniem cilvēkiem, nevis tiem, kuriem jau sirmas galvas. Jaunieši ir tie, kas cels mūsu Latviju tālāk. Pieminot valsts dibināšanas svētkus un Brīvības cīņas, protams, Kārlis Zemdega jāliek goda vietā. Nevienam nav noslēpums, cik daudz pieminekļu Brīvības cīņu dalībniekiem Latvijā viņš ir radījis. Un tiešām, tie visi ir mākslas darbi,” stāsta grāmatas autore.

Visvairāk zinātnieci piesaistījusi tēlnieka neierasti tīrā, ētiski tīrā, personība, kas savijusies ar lielu talantu. Šādas personības sastapt sanākot reti.

Viens no izcilākajiem 20. gs. latviešu māksliniekiem K. Zemdega dzimis 1894. gada 7. aprīlī Cīravas pagasta “Gaiļos”. Līdzgaitnieku atmiņās tēlnieks palicis kā diža personība un daudzu citu tēlnieku audzinātājs Latvijas Mākslas akadēmijā.

Nupat izdotā grāmata ir ne tikai pirmais aptverošais pētījums par talantīgā latviešu tēlnieka personību un mūžu mākslā, bet arī ilustratīva Latvijas brīvības pieminekļu vēsture.

Tēlnieks veidojis spožus un mākslinieciski augstvērtīgus pieminekļus Latvijas Brīvības cīņām: Raunā (Koklētājs, 1931), piemineklis Pirmajā pasaules karā kritušajiem Džūkstē (1935), Brīvības piemineklis Rūjienā (Taurētājs, 1937), Brīvības cīņu piemineklis Talsos (Koklētājs, V. Titāna īstenots 1995./1996.), pieminekļi Dobelē, Tukumā (1940). K. Zemdega ieguvis 3. prēmiju mūsu Brīvības pieminekļa metu konkursā (1930). Viņa izcilākie darbi saistās arī ar dzejnieku Raini, te jānosauc piemineklis Rainim Esplanādē un Raiņa kapa piemineklis, kurā tēlniekam izdevies iemūžināt dzejnieka izcilo garu.

1963. gada 9. novembrī tēlnieks devās mūžībā, atstājot aiz sevis mākslinieciski augstvērtīgus tēlniecības darbus, daudzus sava amata turpinātājus un savu lielo, nesalaužamo gara stiprumu.