Sestdiena, 18. janvāris Antis, Antons, Antonijs

Folklora atraisa mutes

Folklora atraisa mutes
Foto: Andris Gertsons
28.09.2018 07:02

"Kurzemes Vārds"

28. septembrī pulksten 18 Aizputes pilsētas bibliotēkā notiks Mirdzas Birznieces grāmatas “Lejaskurzemes teikas, nostāsti un spoku stāsti” otrā sējuma atklāšana.

Aizputniece Mirdza Birzniece ir novadpētniece, kas visu savu mūžu strādājusi Aizputē par latviešu valodas un literatūras skolotāju. Grāmatas autore laikrakstam “Kurzemes Vārds” stāsta, ka mutvārdu daiļradi sākusi vākt jau bērnībā, ļoti dabīgā veidā. Kad pirmajās klasēs, trīsdesmitajos gados, skolotāja uzdevusi klasei vākt folkloras materiālus, M. Birzniece no aizputniekiem jau bija savākusi tik daudz, ka viņai par to no folkloras krātuves atsūtīja dāvanā grāmatu ar apkopotiem darbiem. Nākamais etaps bijis augstskolā, kad vajadzējis vākt padomju folkloru. M. Birzniece par to smejas: “Ko tad padomju laikā pozitīvu no folkloras varēja ievākt? Nu, bija tāda dziesma “Varen plaša mana zeme dzimtā – lauki, meži, saules staru plīvs, un es nezinu starp zemēm simtām, kur var citur cilvēks būt tik brīvs”, bet tā bija pārfrāzēta par divām partijniecēm “Aldiņa ķer Volgas malā kaķus, Auguste zog rutkus kolhozā, paradīzē iekūlušās abas, nevar taču dzīvot pusbadā”. Nu, vai tad to es varēju nodot skolotājai? Bet dabūju tomēr ieskaitītu arī toreiz. Un pēc tam, jau atmodas laikā, notika folkloras renesanse, tā atdzima.”

Literārajai novadpētniecībai autore pievērsās pagājušā gadsimta 60. gados, kad nopietni iesaistījās folkloras materiālu vākšanā. “Lejaskurzemes teiku, nostāstu un spoku stāstu” pirmo krājumu izdeva jau 2006. gadā, to ļoti ātri izpirka. Skolotāja stāsta, ka materiālus pirmajam krājumam viņai palīdzējuši vākt bērni, daļa no tur aprakstītā nākusi tieši no skolēniem. Pēc pirmā krājuma iznākšanas M. Birzniece neapstājās, viņa turpināja vākt un apkopot materiālus. Viņa uzsver, ka tā ir lielā interese par mūsu puses literatūru, kas viņu urda: “Kā jau mums visiem zināms, jebkura literārā forma ir sākusies ar mutvārdu daiļradi – folkloru. Un pirmā krājuma klajā nākšana daudziem cilvēkiem atraisīja muti – viņi sāka atcerēties arvien vairāk un vairāk stāstu. Tā radās materiāls otrajam krājumam. Trešo gan no manis vairs negaidiet.” Pētniece stāsta, ka katrā novadā ir kāds, kas ik pa laikam šo folkloru apkopo, lai tā nepazustu, gan viss turpināsies arī bez viņas. Autore abiem krājumiem kopā ir savākusi un apkopojusi apmēram 1200 vienību vēstītājfolkloras materiāla. Skolotāja saka, ka no viņas ar to būs gana, un piebilst, ka krājumā minētais nosaukums “Lejaskurzeme” nozīmē bijušo Liepājas rajonu, ar tajā esošajiem novadiem, pilsētām un pašu Liepāju. Pirmajā krājumā par Liepāju bijis diezgan maz daiļrades, otrajā ir jau vairāk.

“Prieks, ka arī otrais sējums sasniedzis lasītājus,” laikrakstam “Kurzemes Vārds” saka Aizputes novada domes Attīstības nodaļas pārstāve Iveta Kļevcova. Viņa pastāsta, ka otro sējumu finansiāli atbalstījusi Aizputes novada dome, piešķirot izdošanai 5700 eiro. Grāmata iespiesta SIA “Talsu tipogrāfija”.

Savukārt Aizputes pilsētas bibliotēkas vadītāja Irēna Grundmane piebilst, ka visi interesenti ir mīļi gaidīti grāmatas atvēršanas svētkos, kur varēs tikties un aprunāties gan ar skolotāju, gan ar vāka autori – vizuālās mākslas skolotāju Andu Lieģi. Pasākumā par muzikālo noskaņu rūpēsies Kazdangas folkloras kopa “Zīle”.

Sadarbībā ar

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēlu failus un novieto tos šeit. (Foto jābūt JPG formātā, max 5MB)