Lielo Folkloras balvu un atzinību par mūža ieguldījumu šogad saņems Rucavas teicēja Anna Trautmane, kas devusi lielu ieguldījumu Rucavas tautasdziesmu, tradīciju un dialekta saglabāšanā, informē valsts aģentūras “Tautas mākslas centrs” pārstāvis Andris Kapusts. Viņš pastāsta, ka apbalvojumus citās nominācijā saņems vēl divas rajona pārstāves. Biedrības “Rucavas tradīciju klubs” vadītāja Anna Strautmale atzinību saņems par Rucavas amatniecības tradīciju, gadskārtu svētku un ģimeņu godu kopšanu un popularizēšanu, bet Aizputes skolotāja, tautas tradīciju vācēja un apkopotāja Mirdza Birzniece – par materiālu savākšanu un grāmatas “Lejaskurzemes teikas, nostāsti un spoku stāsti” sastādīšanu.

“Ar ekspertu komisijas lēmumu balvas par mūža ieguldījumu ir 800 latu pirms nodokļu nomaksas, bet pārējās balvas ir no 300 līdz 400 latu vērtībā,” skaidro A.Kapusts. Lielās gada balvas folklorā pasniegšanas ceremonija notiks 18.februārī Rīgā, kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā ģilde”. Ceremonijā priekšnesumus sniegs balvas laureāti, bet pati norise iecerēta brīvā, atraisītā noskaņā ar varenu sadziedāšanos un sadancošanu, kā jau pieņemts dižos dzimtas godos.

Rucavniece Anna Trautmane, kas nesen nosvinēja savu 95.dzimšanas dienu, cēlusies no Brušvitiem. Viņa joprojām ir ņipra un nežēlojas par dzīvi, kopj savu kaziņu, sarunājas ar sunīti un, kad citas sievas nāk sūdzēties par savām kaitēm, viņa tikai nosaka: “Kustēties vajag!”. Ar to viņa domājot ne jau staigāšanu pa māju, bet vairākus kilometrus garas pastaigas pievakarē. Saimniece nevienu nelaiž mājās nepacienātu, turklāt Annai viņas gados piemīt apskaužama atmiņa un dzīvīgs gars. Un viņas stāsti ir pazīstami visā pagastā. Ar savām apdziedāšanās dziesmām Anna ne pa jokam pārsteigusi gan vietējos, gan viesus. Jautāta, kur tās visas samācījusies, Anna sakot, ka pa godiem. Agrāk daudz godu bijis un visur dziedāja. A.Trautmanei bijusi laba balss un paticis dziedāt, taču godos sākusi dziedāt tikai piecdesmit gados, jo tad jutusi, ka var, ka ir enerģija!

62 gadus vecā Anna Strautmale savukārt Rucavā ir ienācēja. Viņa dzimusi un augusi Krāslavas pusē, bet nu jau turpat piecpadsmit gadu dzīvo un strādā šeit. Annas tētis spēlējis trīskārtu harmonikas, bet māte mācījusi dziedāt tautasdziesmas, kas viņai tuvas vēl līdz pat šai dienai. Kopš 2004.gada Anna Strautmale ir Rucavas Tradīciju kluba vadītāja, kopā ar citām sievām apgūstot senās Rucavas godu dziesmas. Mājās viņai goda vietā ir mammas vērptas un Latgales audēju darinātas krāšņas segas, arī pašai padodas rokdarbi, un Rucavas “Zvanītājos” rīkoto vasaras skoliņu laikā tapušas skaistas prievītes, paklāji un kabatlakatiņi. Vairāk nekā 10 gadu Anna nostrādājusi pagasta pansionātā “Matīsi”, tādēļ nereti viņa ir tā, kas uzzina, kur kādas teicējas dzīvo un kādas dziesmas vai ko citu vērtīgu zina.

Aizputniece, novadpētniece un pensionēta latviešu valodas un literatūras skolotāja Mirdza Birzniece vispirms ir pazīstama kā pirmā pēckara gadu skolotāja Aizputē, kur pamatskolā sākusi strādāt jau 1946.gadā. Viņa dzimusi 1926.gada 23.septembrī un mūža lielāko daļu nodzīvojusi Aizputē, līdz pat 2002.gadam strādājot par latviešu valodas un literatūras skolotāju, kā arī fakultatīvi pasniedzot folkloru un pašas izstrādātu kursu par novada literātiem. Un vienmēr lepojoties, ka nāk no puses, kur dzīvojuši aptuveni pussimts izcilu literātu. M.Birzniece uzskata, ka darbs viņai sniedzis bagātīgu gandarījumu, kā arī iespēju visu dzīvi papildināt savas zināšanas un nodot uzkrāto tālāk. Tagad skolotāja ir pensijā, bet jau kopš 1999.gada viņa ir viena no pilsētas laikraksta “Aizputes Avīze” veidotājām un tāpat, apmānot slimības, viņa turpinājusi novadpētniecisko darbu. Apkopoti arī agrāk savāktie Aizputes apvidvārdi un materiāls ar 1322 apvidvārdiem nodots Zinātņu akadēmijas Folkloras institūtam. M.Birzniece ir vairāku grāmatu autore. Jaunākās ir 2004.gadā izdotā grāmata “Aizpute” un pērn atsevišķā krājumā apkopotās Lejaskurzemes teikas un spoku stāsti.

Anda Pūce,
“Kurzemes Vārds”