“Kurzemes Vārds” jau rakstīja, ka A. Stonis no mājām Dunalkā izgāja 8. maijā un plānoja līdz Vinnicai aiziet divos mēnešos. Tā arī ir noticis – Ukrainas pilsētā nonāca 9. jūlijā.

Patiesībā pie mērķa bija jau divas dienas iepriekš, bet nolēma pagaidīt atbraucam savus Ukrainas draugus, ar kuriem kopā ieiet Vinnicā.

Ceļš A. Stonim bija grūts – viņš nonāca Ukrainas slimnīcā, kur ārstēja celi.

Sākuma posmā gājēju apturēja lietus, bet vēlāk viņš ceļu mēroja svelmē, beigās bijis ap 40 grādiem.

Mugursoma kļuva vieglāka, jo karstajās dienās pa vienam vien atstāja pieturvietās lietas, kas domātas aukstam laikam, taču nesa līdzi daudz ūdens. Grūtais ceļš paņēma vēl vienu nodevu – līdz pēdējam nodila zviedru nūjas.

Sazvanīts 7. jūlijā, latvietis runāja ar kamolu kaklā un atzina, ka aiz laimes raud.

Viņš vienmēr ticēja, ka noies 1400 kilometru garo ceļu, bet vienalga paveiktais pašam šķita neticams.

Vinnicā A. Stoni uzņem kā varoni, ukraiņi viņu apdāvina ar ziediem un piemiņas veltēm. Uz ielām pazīst, uzrunā, iet klāt fotografēties un apsveic.

“Man tagad laiks saplānots pa minūtēm – ir dažādas tikšanās un intervijas radio, šodien man zvanīja no Varšavas radio, kas pārraida visā pasaulē,” viņš stāstīja svētdienas vakarā.

“Man atgadījusies ķibele – no Latvijas aizkavējies pasta sūtījums, kurā ir manas izejamās drēbes un ukraiņiem domātie suvenīri. Biju spiests vērsties pie Ukrainas draugiem ar lūgumu pēc palīdzības.

Neticēsiet – diennakts laikā jaunu uzvalku pāršuva manam augumam!”

Viņš Vinnicā mitinās pie draugiem, viņu vadā ar automašīnu. Kad šoferis iebrauca benzīntankā uzpildīt degvielu, A. Stonis iegāja veikalā pēc kafijas. Uz jautājumu, cik par to jāmaksā, viņam atbildēja: “Jums – bez maksas, vai drīkst ar jums nofotografēties?”

Atbildot uz jautājumu par ziedojumiem zobārstniecības kabinetam, A. Stonis teica, ka ziedojumi turpina ienākt viņa pārstāvētā fonda “Podiļskas kopiena” kontā, tā ka cipars pa dienām mainās.

“Ļoti daudz ziedo ukraiņi. Jau tad, kad biju pusceļā, norisinājās sarunas par zobārstniecības iekārtas iegādi. Ir zināms zobārsts, kurš ar to strādās, viņš pie manis atbrauca, un kopā nogājām 17 kilometrus. Patiesībā

jau šobrīd ir tik daudz naudas, ka varētu nopirkt automašīnu, kurā kabinetu ierīkot, taču – jo vairāk savāksim, jo labāku mašīnu varēsim iegādāties.”

Šobrīd esot savākts ap 20 tūkstošiem eiro, un nākšot klāt vēl sponsoru ziedojums. Var turpināt ziedot – bankas konta numuru var atrast A. Stoņa digitālajā ceļa dienasgrāmatā viņa feisbuka profilā.

“Es pēdējos sešus kilometrus gāju kopā ar ukraiņu karavīriem, kuri kļuvuši invalīdi.

Raudāju, redzot, ka cilvēki stāv ar karogiem.

Es jau nezināju tos pārsteigumus, ko ukraiņi man sagatavojuši. Gājām caur pilsētu, visu laiku mani pavadīja trīs televīzijas un desmitiem žurnālistu, notika tiešraide. Bija tāda sagaidīšana, ka jutos pat neērti no tik lielas uzmanības.”

Ukrainas sabiedriskā organizācija “Valsts aizsardzība” raksta sociālajos medijos: “Vinnicā sirsnīgi uzņēma latviešu brīvprātīgo Aigaru Stoni, kurš, lai atbalstītu Ukrainas aizstāvjus, kājām mēroja 1400 kilometrus. Šādi stāsti vēlreiz apliecina, ka labestībai nav robežu un Ukrainas atbalsts vieno cilvēkus no visas pasaules. No sirds pateicamies Aigaram Stonim par viņa nesavtību, izturību un nozīmīgo ieguldījumu Ukrainas karavīru atbalstā. Kopā mēs esam stiprāki!”