Otrdien Aizputē, Raiņa bulvārī 26 darbu sācis pilsētā pirmais šķiroto atkritumu savākšanas laukums, kurā iedzīvotāji turpmāk varēs nogādāt dažāda veida mājsaimniecībā radušos šķirotos atkritumus, tostarp iepakojumu, elektrotehniku, baterijas, tekstilizstrādājumus, auto riepas un citus atkritumus.

Laukuma izbūvēšanu, ieguldot 220 516 eiro, nodrošināja Dienvidkurzemes novada pašvaldība, savukārt laukumu apsaimniekos, tā darbību nodrošinās un laukumā nodotos atkritumus pārstrādei nogādās reģionā strādājošais vides apsaimniekošanas uzņēmums “Eco Baltia vide”.

Līdz šim Aizputē iedzīvotāji varēja šķirot iepakojumu un bioloģiskos atkritumus savās mājās vai uzņēmumos, kā arī izmantot publiskos šķirošanas punktus, kuros bez maksas iespējams šķirot plastmasas, papīra, metāla un stikla iepakojumu.

Tagad, atverot šķirošanas laukumu, iedzīvotāji varēs nodot visus biežākos atkritumus, kas rodas ikdienas sadzīvē.

Jaunajā atkritumu šķirošanas laukumā iedzīvotājiem bez maksas būs iespējams nodot vieglo iepakojumu jeb plastmasas, papīra, metāla iepakojumu, stikla pudeles un burkas, elektrotehniku, izlietotās baterijas, tekstilizstrādājumus, koksni un koka iepakojumu.

Tāpat iedzīvotāji par atsevišķu maksu varēs atbrīvoties arī no dzīvokļa remonta atkritumiem jeb būvgružiem apjomā līdz vienam kubikmetram, lielgabarīta atkritumiem (mēbelēm), vieglo auto riepām, plastmasas atkritumiem, logu stikliem, spuldzēm, izlietotajām eļļām un eļļas filtriem, zaļajiem jeb dārzu un parku atkritumiem.

“Eco Baltia vide” 2023. gadā strādāja ar 53,999 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,5% vairāk nekā 2022. gadā, bet kompānijas peļņa pieauga 2,2 reizes – līdz 12,179 miljoniem eiro.

Uzņēmums reģistrēts 1996. gada septembrī, un tā pamatkapitāls ir 14 277 450 eiro.

“Eco Baltia vide” pilnībā pieder AS “Eco Baltia”.

“Eco Baltia” reģistrēta 2011. gadā, un tās pamatkapitāls ir 35 005 eiro.

“Eco Baltia” akcionāri, pēc kompānijā vēstītā, ir “BSGF Salvus” (52,81%), kas pārstāv Baltijā lielāko privāto investīciju fondu “INVL Baltic Sea Growth Fund”, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (30,51%) un Māris Simanovičs (16,68%) ar SIA “Enrial Holdings” un “Penvi Investment Ltd.” starpniecību.