liepajniekiem.lv
Citos gados bijušas dienas, kad policistiem beidzas soda protokolu grāmatiņa un jābrauc uz iecirkni pakaļ jaunai.
Stāv neatļautās vietās
R. Lazdiņš patrulē kopā ar inspektori Aiju Sergejevu. Abi ir uz laiku darbā pieņemti tā sauktie kāpu inspektori, tā ka Bernātu un Papes ceļi, kā arī kāpas dabas parkos ir viņu ikdienas maršrutā.
Policisti fiksē pārkāpumus un uz tiem reaģē.
Kārtībsargiem līdzi ir soda protokolu grāmatiņa, telefons fotografēšanai, jo pārkāpumi jāfiksē, automašīnas bagāžniekā ielikts drons. To paceļ gaisā, lai pārredzētu situāciju no augšas.
Ja automašīna novietota ārpus stāvlaukumiem un braucēja nav, izraksta soda kvīti. Ja braucējs turpat, tad viņam izsaka aizrādījumu, izskaidro pārkāpumu, un parasti cilvēks no turienes aizbrauc.
“Mērķis nav noteikti sodīt, darām preventīvo darbu, lai novērstu pārkāpumus,”
paskaidro A. Sergejeva.
Dienā, kad patruļai līdzi brauc portāls, policijas automašīnā sēžas arī inspektors Silvers Kristofers Veiss.
Maršruts ved no Nīcas centra uz Bernātiem, tad – uz Jūrmalciemu, no turienes pa kāpām – līdz Papes bākai, pēc tam – Rucava un atpakaļ uz Nīcu. Aptuveni divu stundu brauciens.
Šoreiz izraksta vienu protokolu un izsaka aizrādījumu. Pirmais pārkāpējs ar vieglo automašīnu iebraucis kāpās Bernātos, bet otrs – ar motociklu Papes dabas parkā.
A. Sergejeva kāpās patrulē pirmo gadu, bet R. Lazdiņš – otro sezonu.
“Šis darbs man patīk,” viņš saka, stūrējot apvidus auto ar četru riteņu piedziņu.
Nīcas postenī ir vēl viena automašīna, bet tā neesot piemērota braukšanai pa kāpām. Ceļš daudzviet tāds, ka pa spēkam tikai 4×4 spēkratam. Taču esot gadījies arī ar to iestigt smiltīs.
Policistu rīcībā vēl divi elektroskūteri, kas atrodoties Jūrmalciemā.
“No vienas puses, katra diena līdzinās iepriekšējai, no otras – katrreiz situācija ir citādāka, sastaptie cilvēki mainās,”
prāto R. Lazdiņš.
Esot arī interesanti vērot dabu, varot redzēt visus zvērus, kādi tajos mežos mīt.
Daba ir skaista, ar dažādu reljefu un zemsedzi. Leknas mētras mijas ar smilšu laukumiem, līdzens sils – ar stāviem pauguriem. Dažiem pāri ir motociklu riepu atstātas vagas.
Informē vietējie iedzīvotāji
Vai jūras krasta apmeklētāju uzvedībā arī kas pārsteidz? “Citreiz jābrīnās, ar kādām automašīnām var iebraukt pludmalē. Līdz vienai vietai jau visi tiek…”
S. K. Veiss pastāsta, ka kempera vadītājs bija izdomājis aizbraukt līdz jūrai, bet palicis smiltīs.
“Tādā gadījumā uzsākam lietvedību un vēl varam mēģināt palīdzēt, sarunāt kādu vietējo traktoristu, lai ar tehniku automašīnu dabūtu ārā. Toreiz gan pats kaut kur bija atradis palīdzību un ticis ārā.”
Grūti izskaidrot cilvēku rīcību.
Viņi gan nekaunīgi neievēro ceļa zīmes un aizliegumus, gan arī nevar atturēties no vilinājuma skaisto piekrasti vērot pa automašīnas logu.
Šodien daudzi pieraduši visur piebraukt, nevis mašīnu atstāt tālāk un uz vajadzīgo vietu aiziet.
Patrulētāji lielākoties cilvēkus nesatiek, jo viņi atpūšas pludmalē.
“Vakar vienu satikām, viņš bija Lietuvas pilsonis. Izturējās pieklājīgi, saprata, ka mēs darām savu darbu. Pastāstījām, ko viņš ir pārkāpis un ka var nākamreiz skatīties aplikāciju “Baltic maps”, kurā iezīmētas dabas parku zonas. Pēc kartes arī var vadīties, kur nolikt mašīnu, bet kur nedrīkst,” A. Sergejevai nav gadījies satikt atpūtnieku, kurš reaģētu agresīvi.
“Vietējie iedzīvotāji ziņo par pārkāpējiem, jo mēs nevaram būt visās vietās vienlaikus.
Kuri zina telefona numuru, tie atsūta fotogrāfiju un atrašanās vietu, un mēs reaģējam – braucam skatīties,” inspektore zina cilvēku pretenzijas, ka policisti it kā neko nedarot vai arī viņu nav konkrētā vietā un laikā, kad tur notiek pārkāpums. Tāpēc jau aicina palīgā ziņotājus.
Atbildīgākie iedzīvotāji informējot regulāri, jo nav taču patīkami atrasties blakus tiem, kuri bojā vidi.
Iepriekšējā dienā arī atsūtīja vienu adresi, kurā bija mašīnas, tāpēc reidā pa ceļam uz Jūrmalciemu piebrauc apskatīties, kas tur notiek.
Ir zināmas vietas, kur visbiežāk iebrauc neatļauti. Piemēram, Papes dabas parka atpūtas laukumos, kuros ierīkota nojume un ugunskura vieta.
Daži neuzskatot, ka dabas parka vai kāpu zonas apzīmējums ir jāņem vērā, bet tiem ir tāds pats svars kā ceļa zīmēm, uzsver A. Sergejeva.
Citi stāstot, ka zīmes nav pamanījuši un tikai braukuši pa ceļu tālāk.
“Bet šis jau vairs nav ceļš, šīs ir kāpas bez cieta pamata,” S. K. Veiss paskaidro lietuvietim, kurš Papes dabas parkā iestūrējis motociklu.
Viņam spēkrats no teritorijas jāizbrauc, bet pats drīkst palikt un jūras krastā gulēt teltī, ko iesējis kokos. Taču ceļotājs sola braukt pavisam prom.
Policistiem šķiet, ka pieklājīgais viesis godprātīgi izpildīs teikto, taču nolemj, ka, braucot otrreiz apli pa kāpām, pārbaudīs, vai motocikls ir prom.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
