Tā mūs vakarrīt sagaidīja valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” filiālē “Iļģi” aktīvs klients.

Saule bija pakāpusies pāri mazdārziņam un siltumnīcai, tā ka visa saime – savās gaitās.

Nodarbību telpās citā čala, citā klusumā dalībnieki koncentrējušies darbam.

Miers arī istabiņās, kurās guļoši iemītnieki, bet iestādes vadītāja Gita Dižgalve pavēra arī to durvis, lai mums parādītu pie griestiem piestiprinātas mobilā pacēlāja sliedes.

Vienā vīriešu un vienā sieviešu istabā ir šīs iekārtas, ar kurām cilvēkus var piecelt un iesēdināt ratiņkrēslā, tad aizvest nomazgāt vai arī uz balkona elpot svaigu gaisu.

Aprūpētājām ir smagi cilāt šādus klientus, kas paši nespēj nekādi līdzdarboties.

“Labrīt!” G. Dižgalve uzrunāja vārdā. Viņa pazīst visus pat pēc rakstura, un nu to var teikt arī par 17 Ukrainas klientiem, kurus no Bahmutas pansionāta uz “Iļģiem” atveda drīz pēc kara sākuma.

Kamēr staigājām pa vecā un jaunā korpusa telpām, mums pieķērās kārdinoša ēdiena smarža. Tā nāca no telpas, kurā klientiem māca gatavot ēdienu.

Vakar sociālā darbiniece Judīte Šakauskaite mācīja cept kabaču pankūkas.

Nodarbības ir dažādas, un sociālie darbinieki, kuri tās vada, palīdz cilvēkiem apgūt prasmes, lai viņi kļūtu pēc iespējas patstāvīgāki.

Tāpēc viņus arī ved uz veikalu, māca iepirkties, ierāda, kā apieties ar bankomātu, u. tml.

Kādam nepieciešams tikai sabiedrībā pavadīt laiku, un, kamēr citi veido no māla, viņš raksta. Tā arī var, jo visiem ir brīva izvēle, turklāt spēju un attīstības, veselības līmeņi klientiem ir dažādi.

Viņi kopj dobes un patstāvīgākie arī savu apģērbu, lasa ābolus un grāmatas, dzied savā nodabā un kolektīvā, brauc iedomās un arī reāli sēžas autobusā, kas ved uz Grobiņu un pat uz Rīgu.

Ir tādi klienti, lai gan pēc noteikumiem centrā uzņem 3. un 4. aprūpes līmeņa cilvēkus; 1. ir visspējīgākais, 4. vajadzīga 24/7 uzraudzība un aprūpe, viss viņiem jāpalīdz.

Uzziņai

VSAC “Kurzeme” filiāle “Iļģi”

– 270 vietu, šobrīd aizpildītas 266.

– 153 strādājošie, no viņiem 60% sociālie darbinieki, 40% – atbalsta personāls, t.sk. tehniskie darbinieki.

– Saņem valsts finansējumu ikdienas tēriņiem un kapitālieguldījumiem, šim gadam 668 000 eiro. Katru gadu budžetu nedaudz palielina, jo ceļas dzīves dārdzība.

– Pieder 13 ha zemes. Puse teritorijas atrodas daļā, uz kuras ir attīrīšanas iekārtas, ko centrs neapsaimnieko.

– Ziedotāju ir mazāk nekā VSAC “Kurzeme” Liepājas filiālei, kurā uzturas bērni, bet ir pastāvīgi atbalstītāji: Dienvidkurzemes novads, motoklubi “Tommy Guns MG”, “Vētras putni”, “Libava”, Liepājas Valsts ģimnāzija u.c.

– Piedalās projektos. Procesā ir sensorā dārza veidošana – apkārtnē sēs un stādīs dažādus augus, ierīkos celiņus ar atšķirīgiem segumiem, veidos vides objektus, uzstādīs šūpoles, trenažierus u.c. Ir gatavs projekts liftam trīsstāvīgajā muižas ēkā.

– Klientu līdzmaksājums – 85% no pensijas. Palikušos 15%, kas paliek pašiem, iztērē gan saldumiem, gan cigaretēm un alkoholam. Tuvākais veikals – Grobiņā.

– Deinstitucionalizācijas projektā 30 klientu pārcēlās uz grupu dzīvokļiem dažādās pašvaldībās. Trīs atgriezušies “Iļģos”, jo vai nu nav varējuši iedzīvoties, vai tikt galā ar sadzīvi, vai pašvaldība nav piedāvājusi viņiem nepieciešamos apstākļus.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.