Viņš saka: šogad siltuma periods sācies agrāk nekā parasti, jo ir bijuši gadi, kad vēl martā Rīgas līcis pilns ar vižņiem un jābrauc ledlauzim.

“Agrāk nekā parasti atlidojušas zosis, ķīvītes, dzeltenie tārtiņi, pat mežastrazdi,”

uzskaita R. Rekmanis.

“Kā zinām, vārnas un zīlītes arī migrē un lido šurp. Mūsu putni jau ieņem ligzdošanas teritorijas, bet tie, kas lido uz Krieviju, Somiju, Norvēģiju, ieradīsies vēlāk, jo galapunktos vēl daudz sniega un auksts.”

Zosis, kas tagad ir Latvijā, migrēs tālāk uz ziemeļiem. Šeit tās atpūšas, uzbarojas un tad lēnām, atbilstoši laikapstākļiem vai nu virzīsies uz priekšu, vai palidos atpakaļ.

Līdz ar siltuma iestāšanos cilvēki sāk plānot pavasara talkošanu. Kad zeme apžuvusi, apgriezīs krūmus, grābs un dedzinās lapas, zarus.

To var darīt, bet, pirms kaudzēm pielaiž uguni, vēlams tās pārbaudīt, vai nav iekšā putni, iesaka ornitologs.

“Labāk ir pagaidīt ligzdošanas sezonas beigas un lielos apkārtnes sakopšanas darbus darīt jūlija beigās, augustā, septembrī, kad arī labs laiks.

Tad nekādā veidā netraucē ligzdojošajiem putniem.”

Tagad var taisīt un izlikt būrīšus. Taču, ja pie mājām aug veci koki, blakus ir vecs parks vai kapsēta, tad putni atradīs, kur ligzdot.

Tiem problemātiski ir jauni stādījumi vai jauns mežs. Tur nav dobumainu koku, tāpēc putniem nav, kur vīt ligzdas.

Dimensijas kokiem mazas, dzenis arī nevar izkalt dobumu, tad jāliek būrīši – zīlītēm, mušķērājiem, erickiņiem, tītiņiem, svīrēm un citām sugām.

Lai putnu būrīši kalpotu labi, izgatavošanā jāievēro pamatprincipi. Ieteicams tos nekrāsot, vēlams, lai nebūtu ēvelēti, gludi dēļi, bet ar skaidiņu.

Svarīgs ir skrejas pagarinājums. Laktiņai priekšā jābūt nevis tādai, uz kuras putnam sēdēt vai nolaisties žagatai, lai strazdu cāļus vieglāk izvilkt, bet tādai, kas pagarina skreju.

Tad grūtāk citiem putniem vai plēsējiem piekļūt mazuļiem.

Būrītis jātaisa tā, lai tā apakšējā daļa būtu starp sieniņām – starp sāniem, aizmuguri un priekšu. Ja to piesit no apakšas, tad laika gaitā paveras vaļā.

Ritvars Rekmanis saka: nav nozīmes, kurā debespusē atrodas skreja, bet vēlams, lai būrītis neatrastos visu dienu tiešos saules staros.

Agrāk likti būrīši cilvēkiem ir jāiztīra. Savējo pats kopj strazds vienīgais, pārējie putni to nedara.

Uzziņai

Līdz ar gājputniem Latvijā atgriežas arī augsti patogēnās putnu gripas draudi. Tā ir akūta, ļoti lipīga putnu infekcijas slimība, kam raksturīga augsta mirstība. Vīrusa izplatītāji ir savvaļas putni, sevišķi ūdensputni.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina mājputnu turētājus ievērot biodrošību, lai nepieļautu mājputnu saslimšanu, iedzīvotājus – ziņot PVD par atrastiem mirušiem savvaļas putniem. Jāzvana uz uzticības tālruni 67027402 vai jāinformē tuvākā PVD pārvalde. Precīzi jāapraksta putna līķa atrašanās vieta.

Šogad putnu gripa savvaļas putniem jau konstatēta Lietuvā, Somijā, Zviedrijā, Polijā un vairākās citās Eiropas valstīs.

Avots: pvd.gov.lv

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.