liepajniekiem.lv
Dārzkopji, ko apciemojām novada dažādos pagastos, podiņos izstāda no lieltirgotavām atvestus stādus, taču ir bažīgi – ja arī turpmāk būs dienas bez saules, augi nīkuļos.
Kāda mode, tāds piedāvājums
Puķu audzētāji jau rudenī sagādājuši podus, augsni, minerālmēslus, plēvi, malku, kapilāros paklājus galdiem un citu nepieciešamo.
Ja būtu jāpērk tagad, daudz nepārmaksātu, jo cenas lielākoties esot palikušas iepriekšējā gada līmenī. Jaunstādiem nedaudz lielākas, bet, iegādājoties vairumā, starpība esot maz jūtama. Taču, lai cik kas maksātu, pavasarī dārzkopjiem ir tikai izdevumi.
Portāla liepajniekiem.lv
aptaujātie dārzniecību īpašnieki pagājušo gadu neslavē, bet arī nepeļ.
Cilvēki puķes esot pirkuši, lai gan rudenī daudziem audzētājiem palika nepārdotas krizantēmas podiņos. Ka jāiepērk un jāaudzē mazāk, to bijis grūti paredzēt.
Pirkšanas paradumi mainās, jo parādās neredzēti krāšņumaugi, ko cilvēki grib izmēģināt. Jaunumus gādā arī Santa Reinholde savā dārzniecībā “Santas” Grobiņas pievārtē.
“Tagad petūnijām mode mainās katru gadu un nāk klāt tādas krāsas, ka var apjukt. Ir punktainas un strīpainas visādos toņos,” dārzkope stāsta.
“Mums jaunums ir zemenes, kas vijas uz augšu. Zied baltiem ziediem. Ogas nav tik lielas kā krūmu zemenēm, bet ražo visu vasaru.”
“Santās” ir divas apkurināmas siltumnīcas. Vienā sejiņas sāk rādīt atraitnītes, bet reizi nedēļā ziedus aplauž, lai podiņos neuzzied par agru. Saulainā dienā siltumnīcā smaržojot pēc vijolītēm; tādi ir mazie ziedi.
Podos sastādītas kompozīcijas gan pavasarim, gan vasarai un rudenim. Pumpuru deguni parādījušies liellapu hortenzijām, kas ziemo siltumnīcā. Izstādītās puķes šķiet kā zaļš paklājs.
Solēnijas jeb lielās begonijas, kas zied visu vasaru līdz vēlam rudenim; gazānijas, kas izdīgst kā burkāniņš un pārtop mazās krizantēmās; pelargonijas, kas ideālas apstākļos, kad no karstuma dārzi izdeg; neļķes, kas smaržo un lieliskas kompozīcijās, puķu kastēs…
Daudz zaļo augu, to kompozīcijas pagājušajā gadā bija īpaši populāras.
Dārzniecībai ir stends Liepājas Pētertirgū, vēl puķes un košumkrūmus saimniece pārdod gadatirgos, arī uz vietas, kurp brauc pastāvīgi klienti.
Pavasaros siltumnīcās S. Reinholde strādā lielākoties pati un viņai ir laba palīdze – pārdevēja, kamēr nav darba tirgū.
“Tagad labi darbinieki ir zelta vērti. Var dabūt tādus, kuri grib relaksēties, bet ne strādāt vaiga sviedros,” saimniece saka.
“Daudz palīdz ģimene. Es izdomāju, ko gribu, man ir idejas, un tad vīram jādomā, kā to uztaisīt. Būdams celtnieks, viņš arī izdomā.”
Ļaujas pārmaiņām
Otaņķu pagasta Rudes dārzniecībā “Saulesziedi” viena siltumnīca pilna stādu, bet otrai vēl jāuzvelk plēve. Vajadzīga vīru komanda, kas to izdara, saka Renāte Vilne.
Viņa otro sezonu strādā mammas Ivetas dārzniecībā un lielā mērā ietekmējusi, ka agrāko 4000–5000 tulpju vietā šogad iestāda 29 000 sīpolu.
“Vai visas izdosies pārdot, tas ir cits stāsts, bet mīnusos katrā ziņā nebūsim,”
paredz Renāte.
Pirmās uzziedinātās tulpes jau nogrieztas, nākamās gaida uzplaukstam 8. martam. Ziedēt sāka 1. februārī no visām astoņām šķirnēm plašā krāsu spektrā. Nekad tik agri “Saulesziedos” to neesot bijis.
Iveta parasti koncentrējoties 8. martam, bet šogad meita pārliecināja, ka tulpes vajag arī Valentīndienai. Taču īsti neesot pirktas, mīlētāju svētkos vairāk bijušas iecienītas rozes.
“Ikdienā strādājam es, mamma, daudz palīdz mana ome, produkcijas popularizēšanā – mana piecgadīgā meita Viktorija, mūsu reklāmas seja.
Pagājušogad joka pēc viņu nofilmēju sociālajiem tīkliem, un sanāca tik interesanti, ka pēc tam cilvēki ieteica, lai taisu TikTok kontu,”
Renāte piemin attīstāmu virzienu.
“Atvedām puķu stādus, gatavojamies vasarai, un ceru, ka darbs būs līdz vēlam rudenim. Šis tāds eksperimentu gads. Agrāk mamma ņēmās gan ar dārzeņiem, gan puķēm, bet šogad mēģināsim vairāk audzēt puķes, mazāk dārzeņus,” meita atklāj, kādām pārmaiņām vēl iedrošinājusi ģimeni.
Iveta arī ļaujas: “Darīt jau var. Izaudzēt mēs, jebkurš zemnieks, mākam visu ko, bet jāmāk arī iztirgot. Te nu darbalauks jaunajai paaudzei.”
Un Renāti itin nemaz nebiedē šāda atbildība. Viņa tic, ka izdosies, un ir optimiste, lai arī kā klātos.
Tikmēr Gramzdas pagasta Madaras Freibergas zemnieku saimniecībā “Ziedoņi F” ir piecas siltumnīcas. Visas pilnas ar puķēm, tikai vienā, kad paliek siltāks, audzē tomātus.
Šobrīd aprūpē atraitnītes, pirms pumpuriem formē hortenzijas, sāk sēt papriku un tomātus, podo stādiņus. “Ir viss kaut kas – petūnijas, begonijas leduspuķes, samtenes, nokarenās puķes,” uzskaita Madara.
Viņas audzētos ziedus pērk daudz pastāvīgo klientu.
Saimniecībai ir savi dārzi, kuros dārzkope vispirms izmēģina iegādātās puķes. Tikai tad, kad esot pārliecība, ka tās labas un piemērotas, piedāvā pircējiem gan Pētertirgū, gan pie sevis saimniecībā.
“Esam pieradinājuši cilvēkus pie vienas petūniju šķirnes, kam ziedi lieli un kas nav jāapčubina. Vēl daudz pērk solēnijas. Tās izdevīgas, jo vajag maz ūdens un neuzbrūk slimības. Vēl pieprasīti ir dažādi dekoratīvie zaļumi,” stāsta M. Freiberga.
Viņa apliecina, ka jauno sezonu sāk ar prieku.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.