Konferences laikā no Izglītības pārvaldes datu analītiķa Arvila Rogas uzzinājām, ka Dienvidkurzemes novada 41 izglītības iestādē kopumā mācās 5120 skolēni.

Šogad 1. klasēs provizoriski mācības uzsāks 358 skolēni, bet 10. klasēs – 125.

Tāpat Izglītības pārvaldē norāda, ka jaunajā mācību gadā būtiskākie uzdevumi ir jaunā skolu finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieviešana, sadarbības stiprināšana starp pirmsskolas izglītības iestādēm un skolām, pedagogu profesionālais atbalsts un STEM jomas aktualizēšana.

Īpaša uzmanība pievērsta arī jaunajiem pedagogiem, kuri tikko pēc diploma iegūšanas uzsākuši darbu kādā no novada izglītības iestādēm.

Ata Kronvalda Durbes pamatskola tika pie divām jaunām skolotājām – Antras Petrauskas un Annas Valdmanes. Turpretim Māteru Jura Kazdangas pamatskolā darbu uzsāka Ieva Meiere.

Turpinājumā skolu darbiniekiem bija iespēja gan paklausīties iedvesmojošas lekcijas, gan padarboties ar citiem savas jomas skolotājiem.

Ata Kronvalda Durbes pamatskolas direktorei Kristīnei Bruzulei šāds pasākums tieši pirms jaunā mācību gada sākuma šķiet ļoti vērtīgs. Vai pati jau gatava skolēnus uzņemt?

“Patiesībā vasara skolotājiem beidzas jau augusta sākumā, kad sākam domāt par jauno mācību gadu.

Kaut gan ļoti bieži tā domāšana un plānošana sākas pat 31. maijā. Ja viss tiek kārtots laikus, tad septembrī ir vienkāršāk uzsākt. Parasti plānošana saistās ar ēdināšanu, transportu, stundu sarakstu un skolotāju dienām – kurās ir metodiskās lietas,” padalās direktore.

Medzes pirmsskolas izglītības iestādes “Čiekuriņš” skolotāja Sigita Šēnberga uzteic, ka konferencē tiek sniegta motivācija un iedvesma ar pilnu sparu lēkt iekšā mācību gadā.

“Tas palīdz uzsākt gadu pozitīvi. Tāda sajūta, ka šeit skolotāji saņemt elpu, lai visu gadu nepietrūktu spara.”

Pašlaik “Čiekuriņā” netrūkst nedz skolotāju, nedz atbalsta personāla. Arī bērnu skaits optimāls – starp 93 un 95.

“Šobrīd mūsu lielākā aktualitāte ir tā, ka sāksim īstenot Ekoskolas programmu,” viņa palepojas.

Priekules vidusskolas skolotājām Agijai Bražei un Ivetai Pumpiņai saistībā ar aktuālo skolā prātā iezogas arī smagāki jautājumi.

Šis ir pēdējais mācību gads, kad skolā izglītojas kāda vidusskolas klase, jo no nākamā gada skola pārorganizēsies par pamatskolu.

I. Pumpiņa pastāsta, ka skolā šogad palikusi vēl pēdējā 12. klase, kurā mācās vien trīs vai četri skolēni.

“Šīs izmaiņas visvairāk ietekmē skolotāju slodzi.

Es, piemēram, vidusskolas posmā nemācu, tādēļ mani tas tik ļoti neskar. Bet ir skolotāji, kuriem jāizvērtē – darbu šeit turpināt vai ne?

Samazinoties slodzei, mazāks kļūst arī atalgojums, tādēļ daudzi no mums uz darbu brauc lielus attālumus vai meklē iespējas arī citās skolās. Tie ir transporta izdevumi, kas netiek segti. Tas ir jautājums, cik motivēts ir pats skolotājs,” I. Pumpiņa uz Priekules vidusskolu brauc no Vaiņodes, taču zinot kolēģus, kas mērojot arī tālāku ceļu.

Viņas kolēģe A. Braže, kas darbojas IT jomā un pasniedz datoriku, norāda, ka reorganizācija būtiski ietekmē arī viņas darbu.

“Piemēram, 10. klasē bija trīs programmēšanas stundas nedēļā. To, kad tagad šo stundu nav, ļoti jūtu. Kopumā gan par atbalstu IT jomas skolotājiem nevarētu sūdzēties – mums tiek piedāvātas gan dažādas ekskursijas, gan apmācības. Savā starpā arī paši organizējam virtuālas konsultācijas,” viņa stāsta.

Tas šādā konferencē ir vērtīgākais – satikties, apmainīties ar kontaktiem un pieredzi.

Piemēram, I. Pumpiņa, kas ir svešvalodas skolotāja, šobrīd turpina izglītoties un ar apgūto labprāt arī dalās.

“Ir vērtīgi satikties ar citiem skolotājiem – pārrunāt, ar kādām problēmām viņi saskaras, kā tās savā skolā risina, kādas ir iespējas. Redzēt, ka Dienvidkurzemē ir tik daudz skolotāju, ir ļoti motivējoši.”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.