Muzeja darbiniekiem bija iespēja klātienē vērot šo rūpīgo procesu, kas vairāk atgādināja operāciju nekā ierastu darbu ar muzeja krājuma priekšmetu.

Krātuvē improvizētu ”operāciju zāli” bija iekārtojuši Nacionālā pētniecības un inovāciju institūta senās DNS molekulārās arheoloģijas pētnieki Alise Akermane-Pokšāne, Jānis Ķimsons un Emīlija Teusa. Viņi no muzeja krājumā glabātā mamuta kaula noņēma trīs paraugus, kas tiks izmantoti DNS analīzei.

Šis mamuta kauls ir matainā mamuta kaula fragments, kas atrasts Aizputē, Misiņkalna apkārtnē, grants ieguves laikā. Tas ir 57 cm garš, platākajā vietā 17 cm, un tā svars ir 5,6 kilogrami.

Pērn ar Latvijas Arheoloģijas biedrības atbalstu Viļņas radio karbona laboratorijā mamuta laukam noteica izcelsmes vecumu, kas ir 41 246. – 40 731. gads pirms Kristus.

Tagad līdz oktobrim jāgaida izpētes rezultāti, saka muzeja vadītāja Jolanta Berga. Viņa šo pieredzi sauc par vienreizēju. Jo īpaši tāpēc, ka arī pašiem pētniekiem mamuta DNS analīze ir nebijusi. Iepriekš viņi to veikuši Rīgas zoodārza zilonim Radžam, bet mamutam vēl nekad.

”Viņiem pašiem tas bija interesanti, un mums šī bija tāda kā Ziemassvētku dāvana – iespēja bez maksas iegūt šo informāciju un piedalīties pētniecības procesā. Ja muzejam būtu jāmaksā, mēs to nedarītu, jo summa būtu liela. Tāpēc esam ļoti pateicīgi un priecīgi par šo iespēju,” turpina J. Berga.

Iespēja veikt pētījumu radusies, pateicoties vēstures maģistram, arheologam un Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes ekspertam Mārcim Kalniņam, kas ir arī Latvijas Arheologu biedrības biedrs. Viņš palīdzējis organizēt kaula vecuma noteikšanu Viļņas radiooglekļa datēšanas laboratorijā.

Muzeja darbinieki ar interesi vērojuši paraugu ņemšanu. Pētnieki strādājuši ar cepurēm un dubultajiem cimdiem, tos mainot pēc katras apstrādes. Pēc katras darbības materiāli apstrādāti ar spirtu, lai novērstu nevēlamu DNS sajaukšanos. Trīs urbumiem izmantotie materiāli pēc darba nonākuši atsevišķā atkritumu tvertnē.

”Muzejā ne brīdi nav garlaicīgi – te ir tik daudz inovāciju un jaunumu, kas ienāk”, vadītāja teic, ka muzeja būtība nav tikai glabāt krājumā esošās vērtības. Tikpat svarīgi ir tās pētīt un stāstīt par tām cilvēkiem. ”Ko gan nozīmētu tikai glabāt, ja nebūtu, ko pastāstīt par to, ko glabājam? Pētniecība, krājums un komunikācija – tie ir tie trīs vaļi, uz kā muzejs balstās. Un interesanti, ka iespējas reizēm atrod mūs pašas. Tā jau saka: kas dara, tam arī tiek dots.”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.