Pasākuma dalībnieki sapulcējās brīvdienu mājā “Katrina Summer House”, kur uzņēma saimnieki Andersonu ģimene.

Klētī, kas pielāgota svinību rīkošanai, ģeoloģijas doktors Ģirts Stinkulis ievadīja Ģeodienas tematikā ar lekciju par kāpu augšanu.

Pēc tam visi pievērsās āra aktivitātēm, kur bija padomāts lielākoties par bērniem, taču viss saistīja arī pieaugušo uzmanību.

Nodarbes bija sagatavojusi Liepājas Dabas māja, Dabas aizsardzības pārvaldes ar mobilo dabas klasi un Latvijas Hidroekoloģijas institūts, kas atveda piekrastes un jūras dzīļu izpētē iegūtus eksponātus. Tos varēja gan apskatīt, gan arī aptaustīt.

Jūras pētniece Ieva Bārda pastāstīja: “Cilvēki nav redzējuši, kas mājo zem ūdens, nezina, kāds ir ūdens sāļums. Citus interesē, kādi krabji mums ir, daudzi tos redzējuši izskalotus, un mēs stāstām, kā krabji atkļuvuši līdz šejienei. Stāstām arī to, kā nirstam jūrā ievākt paraugus; drīkstam nirt līdz 30 metru dziļumam, arī “Geosites” projektā pētām ūdens pasauli.”

Pieminētais projekts ir veltīts ģeoloģisko struktūru aizsardzības veicināšanai Latvijā un Lietuvā.  

Latvijā ievērojams aizsargājams ģeoloģisks dabas piemineklis ir Pūsēnu kalns, kas ir savrupa kāpa dabas parkā “Bernāti”.

Tā ir augstākā piejūras kāpa Latvijā ar absolūto augstumu (virs jūras līmeņa) – 37 metri un relatīvo augstumu (no kalna pakājes) – 31 metru.

Ieturējušies ar sātīgu soļanku, Ģeodienas dalībnieki sadalījās trīs grupās un devās aptuveni pusotru stundu ilgā pārgājienā uz Pūsēnu kalnu.

Ja tikai iet, no brīvdienu mājas mērķi var sasniegt desmit minūtēs, bet šoreiz gājiens bija aptuveni pusotru stundu ilgs.

Grupu vadītāji – ģeologs Ģ. Stinkulis un vides gidi Andris Grīnbergs un Andris Maisiņš – palaikam apstājās, lai pastāstītu ko interesantu par dabu.

Stāstīja par Latvijas ģeovietām un Ģeodienu; par Bernātu kāpām un tām, kas atrodas citviet; par kokiem un to vecumu; par kalnu veidošanos u.c.

“Pirmo ģeovietu pasludināja 2008. gadā,

bet pavisam šādu objektu Latvijā ir 18. Pasākumi notikuši 17 vietās, un tos iedibināja ģeologs Dainis Ozols,” teica A. Grīnbergs.

Pūsēnu kalns ir Kurzemē piektais objekts, ko LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ģeoloģijas nodaļa un Ģeogrāfijas nodaļa pasludinājusi par gada ģeovietu.

“Pirmais gada ģeoloģiskais objekts Kurzemē bija Virsaišu ūdenskritums Talsu novada Abavas pagastā, aptuveni pusceļā starp Sabili un Stendi,” stāstīja vides gids.

“Citi Kurzemes objekti ir Ketleru atsegumi Ventas krastā, kur atrada pasaules mērogā unikālas fosīlijas. Rudzīšu akmens Kuldīgas novadā, tas unikāls ar to, ka ir kaļkakmens, nevis cietais iezis. Staldzenes stāvkrasti, kas atrodas gan Ventspils novadā, gan pilsētā, arī bijuši gada ģeoloģiskā objekta godā.”

Reģistrējās pavisam 120 Ģeodienas apmeklētāju – pieaugušie un bērni. Viņu vidū bija arī liepājnieku Ziemeļu ģimene – vecāki ar dēlu un meitu.

“Atbraucām parādīt bērniem dabu.

Iesim ekspedīcijā, tā ka varēsim arī paši iemācīties ko jaunu, ne tikai bērni,” teica mamma Ieva.

Tētis Toms piebilda, ka atšķirībā no citām reizēm, kad viņi atbrauc uz Pūsēnu kalnu, šoreiz pastaiga pa mežu ir ar mērķi, tātad – citāda.

Portāls dzirdēja arī no citiem cilvēkiem labas atsauksmes, tajā skaitā – par labiekārtoto kāpas virsotni, kur pērn ierīkota atpūtas vieta.

Cits par Ģeodienu teica: “Labs pasākums, bet to par maz reklamēja.”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.