“Mēs kopā ar dziesmu gribam godināt visus ļaudis, kuri šobrīd redzami te un varbūt neredzami augšā veido mūsu Otaņķu ansambļa zvaigžņu segu. Viņiem veltīsim ne klusuma brīdi, bet kārtīgu garo saucienu un leiti,” S. Kūlaine rosināja Otaņķu tautas namā sapulcējušos draugus, atbalstītājus, novadniekus dziesmās piebiedroties.

Sirsnībā un jautrībā viņa ar dažādiem stāstiem vadīja svētkus.

“60 gadu ansamblim ir labs, vērā ņemams skaitlis.

Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis kopš 1964. gada novadā bijis aktīvs gan dibinātājas Rasmas Attekas un Reinholda Jansona, gan Zentas Bērtiņas vadībā,” tagadējā vadītāja pieminēja ansambļa izcilības iedibinātājus.

Pastarpām – dziesmas un apsveikumi, laba vēlējumi. To vidū arī Latvijas Nacionālā kultūras centra Atzinība par uzticīgu kalpošanu, uzturot dzīvu nemateriālo kultūras mantojumu.

Šo apbalvojumu saņēma dziedātājas, kuras ansamblī darbojas ilgāk nekā 15 gadu, – Ilga Skābarde, Maira Kate Klāsēna, Anita Skaidrīte Rupeika, Vineta Jušķevica, Ilga Prenclava.

Lelde Jagmina saņēma Pateicību par īpašiem nopelniem – par personīgo ieguldījumu Otaņķu etnogrāfiskā ansambļa attīstībā un darbībā.

Viņa gan uzrakstījusi dažādus projektus, gan bijusi iniciatore vairākiem notikumiem ansamblī.

Bravo otaņķniekiem ne tikai par to, ka viņi pagātni vētī, bet arī – ka nākotni svētī, ejot laikam līdzi. Ansamblis izdevis divus digitālos albumus, un šī darba tehnisko daļu izpildīja L. Jagmina. Turklāt viņa mācās ansamblī būt par priekšdziedātāju.

Kamēr ir vecās dziedātājas, kurām funkcionālās dziedāšanas pieredze – ka dziedāja lauku darbos, talkās, ballēs, saviesīgos notikumos un godos, nevis tikai klubā un koncertos –, tikmēr arī pārējie dalībnieki no viņām apgūst šo dziedāšanas tradīciju.

“Es lepojos ar saviem pastāvīgajiem dalībniekiem. Tagadējā sastāvā turamies gandrīz desmit gadu, kopš vadu ansambli.

Mūsdienu situācijā viņiem visiem ir ļoti liels nopelns,” teica S. Kūlaine, domādama ne tikai ļoti plašo laikmetīgo piedāvājumu kultūras jomā, bet arī iespējas, kā cilvēkam īstenot savas intereses.

“Otaņķu ansambli tradicionālās kultūras sabiedrība allaž ir labi novērtējusi, varbūt viņi saskata ko tādu, ko mēs savā ikdienas darbā nepamanām,” viņa prātoja.

“Neko īpašu jau nerādījām, bet stāstījām to, ko parasti, un dziedājām savas vien dziesmas,” Starptautiskā festivāla “Baltica 2025” skatē Kurzemē Otaņķu etnogrāfisko ansambli nepārspēja neviens, bet visā Latvijā viņiem otrais lielākais punktu skaits.

Kultūras vērtības ir jārāda, lai citi tās var lietot, paņemt savā pūrā. Svarīgi, ka kultūras telpai ir nākotne, tāpēc labi, ka to izmanto jaunā paaudze. Tā S. Kūlaine pieteica Nīcas vidusskolas folkloras kopu “Rakari”, kurā meitēni dzied, uzvilkuši sarkanos tautas brunčus.

“Ja varam kaut vienu jaunu cilvēku uz pasaules iedvesmot praktizēt, saglabāt un popularizēt dziedāšanas tradīciju, tad mūsu darbs nav bijis velts,” uzskata S. Kūlaine.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.