Vai Nīcas pagasta piekrastes ciemu attīstību noteiks atsevišķu uzņēmēju intereses? Vai pašvaldībai vajadzētu vairāk pārskatīt laukumu un veidot vispusīgāku sadarbību ar iedzīvotājiem? Otrdien Nīcas Pagasta padomē tikās pašvaldības pārstāvji, zemju īpašnieki, pagasta teritoriju detālplānojumu izstrādātāji un daži iedzīvotāji, lai pārrunātu divu piekrastes ciemu attīstības stratēģiju.

Par tikšanos nav zinājuši

Tikšanās sākumā bijusi iecerēta uz vietas Jūrmalciemā un Grīnvaltos, taču teju pēdējā brīdī pārcelta uz Pagasta padomi, tā, pēc iedzīvotāju domām, stipri ierobežojot vietējo ļaužu iesaistīšanos lemšanā par norisēm pagastā un piekrastes ciemos. “Informācijas par šo tikšanos faktiski vispār nebija, es par to uzzināju tikai tāpēc, ka ļoti sekoju līdzi visām šīm norisēm,” “Kurzemes Vārdam” sacīja Jūrmalciema iedzīvotāja Līga Ratniece-Kadeģe. Savukārt Igors Jeršovs tikšanos nokavējis, jo gaidījis, ka tā, kā solīts, noritēs Jūrmalciemā. Nīcas Pagasta padomes priekšsēdētājs Agris Petermanis sacīja, ka norises vieta pārcelta tāpēc, ka uz tikšanos nav varējuši ierasties visi aicinātie dalībnieki.

Aicinot uz tikšanos, Nīcas Pagasta padome plānojusi pārrunāt ciemu ainavas un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu, antropogēnās slodzes, meliorācijas sistēmas, publiskā pieprasījuma izvirzītos izaicinājumus un prasības detālplānojuma izstrādei teritorijas plāna realizācijā. Plānotais izdevies, uzskata A.Petermanis. Viens no secinājumiem: detālplānojuma darba uzdevums ir jāpapildina ar vēl vairākām prasībām.

Smags privatizācijas mantojums

Pagasta teritorijas plānojums ir pabeigts, tagad sākusies pati sarežģītākā daļa – konkrētu teritoriju detālplānojumu izstrāde, norādīja pašvaldības vadītājs A.Petermanis. Pašlaik Nīcas pagasta teritorijā stājies spēkā viens detālplānojums, ko SIA “Metrum” izstrādājis īpašumam “Pūcītes” Bernātos. Dažādās izstrādes stadijās esot vēl 12 detālplānojumi.

Teritorijas plāns nosaka galvenās atļautās izmantošanas iespējas, bet detālplānojums, ko izstrādā samērā nelielām teritorijām, precizē šīs iespējas, paredz risinājumus konkrētām problēmām, kas saistītas, piemēram, ar kanalizāciju vai ceļiem.

“Pašvaldība ir saņēmusi smagu mantojumu no privatizācijas procesa un nekustamā īpašuma tirgus – dramatisku fragmentāciju, kura aizvien turpinās,” sacīja Nīcas pagasta teritorijas plānojuma autors arhitekts Egons Bērziņš. Un tas ir drauds kopējai piekrastes ciemu ainavai un tālākai pastāvēšanai vienotā veselumā. Bet Jūrmalciems, tāpat arī Grīnvalti, ir izcilas vietas tieši tādēļ, ka tās saglabājušas savu unikālo garu, uzskata arhitekts. Un tām ir milzīgs potenciāls.

Grūti piedabūt kaimiņus sarunāties

Bet detālplānojumu veidošana atsevišķām, mazām teritorijām, “starp četriem stabiem”, šo fragmentāciju vēl vairāk padziļina, tā nepalīdz attīstīt teritoriju kopumā, ir pārliecināts E.Bērziņš. “Saskarsmes infrastruktūra – tas ir būtiskākais, kas šajos piekrastes ciemos ir nepieciešams,” viņš sacīja. Ceļi ir pamatu pamats, tāpat arī citas kopīgas sistēmas, piemēram, kanalizācija. Iedzīvotāji paši savstarpējās sarunās vien to nekādi nevar nodrošināt.

“Dabūt kopā kaimiņus un piedabūt viņus sarunāties – tā vispār piekrastē ir ļoti liela problēma,” piekrīt arī SIA “Metrum” pārstāve Ineta Butāne, viena no detālplānojumu izstrādātājām. Un te būtu jāizvēršas pašvaldībai.

E.Bērziņš atzīst, ka iekļaut ciemu detālplānojumus jau kopējā pagasta teritorijas plānojumā bijis pārāk komplicēts uzdevums, bet, teritorijas plānu veidojot, bijis paredzēts šādus plānojumus ciemiem radīt pēc tam. “Jo pašvaldība te var piesaistīt daudzus spēkus, neatduroties tikai uz atsevišķām detālplānojumu pasūtītāju  interesēm,” piebilda arhitekts.

Nīcas pašvaldības vadītājs savukārt pauž pārliecību, ka uzņēmēji, kuri izstrādā detālplānojumu un vēlas darboties kādā teritorijā, ir pietiekami saprātīgi un atbildīgi, lai rīkotos tā, kā labāk visas teritorijas attīstībai, sadarbojoties arī ar kaimiņiem. “Zemes īpašniekiem būtu jāvēlas, lai teritorija attīstās,” sacīja A.Petermanis. Turklāt pašvaldības iespējas piesaistīt līdzekļus šādiem mērķiem aizvien sarūkot.

Plāno ciematu un vasaras mājas

Sapulcē piedalījās arī SIA “Kurzemes Mežsaimniecības ražošanas serviss” pārstāvji – šim uzņēmumam Grīnvaltos pieder 25 zemes gabali ar kopējo platību 89,39 hektāri. Jau pagājušā gada nogalē masu saziņas līdzekļi ziņoja, ka SIA “Kurzemes Mežsaimniecības ražošanas serviss” tur iecerējusi izveidot un attīstīt pilsētciematu. Zemes īpašniekus, kuru plānos ir attīstīt būvniecību Jūrmalciemā, pārstāvēja Andrejs Džeriņš no SIA “Latio” un Ivars Dreijers. “Mani klienti, kuri uzsākuši detālplānojumu Jūrmalciemā, paredz tur celt vasaras mājas,” “Kurzemes Vārdam” sacīja A.Džeriņš, atturoties minēt klientu vārdus bez viņu pašu piekrišanas. Tas nebūšot nekas “grandiozs”, salīdzinot ar “Kurzemes Mežsaimniecības ražošanas servisa” plāniem Grīnvaltos, tie esot “maziņi gabaliņi” viena divu hektāru platībā.

Apbūve plānota arī Jūrmalciema ziemeļu daļā, bijušā uzņēmuma “Interšelf” teritorijā.

Pēc A.Džeriņa domām, šāda viedokļu apmaiņa starp pašvaldību un detālplānu pasūtītājiem ir vajadzīga, un vairāk vai mazāk arī šī tikšanās sasniegusi savu mērķi.

“Vietas kvalitāte ir atkarīga no publiskās telpas kvalitātes – vismaz tā tam civilizētā sabiedrībā vajadzētu būt,” tikšanās reizē sacīja arhitekts E.Bērziņš. “Un, ja vēlamies kvalitatīvu sabiedrisko telpu, pašvaldībai šajā lietā ir jānāk kā sabiedrotajai. Citādi var notikt tā, ka Latvija piederēs tikai zviedru un citu ārvalstu bankām.”

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”

Egons Bērziņš: “Apdzīvotām vietām ir jādod iespējas attīstīties, taču šī attīstība ir cieši saistīta ar koplietošanas vērtību sistēmu, kuras piekrastes ciemiem nav, bet bez kuras zūd iespēja ko sakarīgu izdarīt.”

Grīnvaltos šejienes lielākais zemes īpašnieks SIA “Kurzemes Mežsaimniecības ražošanas serviss” plāno vērienīgu dzīvojamo apbūvi.