Saprast bites ir liela māksla, apgalvo biškopības speciāliste Baiba Tikuma. Bišu sezona ir beigusies, un tās medu vairs nevāc. Tāpēc biškope ar speciālu sīrupu steidz apgādāt savas 50 stropos mītošās saimes. Bitēm ziemā jāēd, lai tām pietiktu spēka nākamajai darba sezonai.

Piesaista ar čaklumu

Latgalē sakot, ka kurzemniekiem šis bijis ar medu bagāts gads, taču Baiba tam nepiekrīt. “Nemaz tik labs nav. Māc bažas, vai pietiks līdz nākamajai sezonai,” nosaka Baiba. Viņas bišu stropi atrodas Cīravā, saimniecībā “Birzes”. Tur bites vāc medu senajā muižas parkā, kurā lapo liepas, ozoli un citi ziedoši koki un augi.

Pēdējos četrus gadus biškope medu nepārdod. Tas esot tikai gala produkts. Galvenās ir bites. “Nodarbojos ar ciltsdarbu biškopībā. Iepērku ciltsmātes un audzēju bišu mātes. Cenšos izkopt tīras līnijas. Pēc tam pārdodu apsēklotas vai neapsēklotas bites,” darba gaitu klāsta Baiba. Viņa atzīst, ka tirgošana iet no rokas.

Interese par bitēm esot liela – Kurzemes pusē bitenieku daudz. Agrāk vairums bijuši vecāka gadagājuma, taču tagad parādoties arī tādi, kam mazliet pāri trīsdesmit.

Par bitenieku var būt jebkurš, pārliecināta Baiba. “Ārsts, šoferis, tramvaja vadītājs. Publika ir dažāda,” biškopības organizācijas rīkotajos kursos novērojusi bišu pazinēja. Viņasprāt, bites cilvēkus piesaistot ar čaklumu. “Tās cenšas izdzīvot jebkuros apstākļos.”

Medus vācējām savas bēdas

Rudens pusē bites patērējot aptuveni 10 kilogramu barības. Ja tās nepabaro, rodoties nedienas ar vēderu. “Ja bitēm vispār nedod cukura sīrupu, martā pamostoties, tās vairs nevar palidot. Zarniņas ir pilnas. Sākas caureja,” skaidro Baiba.

Bites dabīgais ienaidnieks ir sirsenis. Tam garšo ne tikai medus, bet arī pašas bites. Taču medus vācēju lielākais kaitēklis esot keratoze. “Lielākais kaitēklis ir šī ērce, kas bitēm ir visur Eiropā un Latvijā. Pavisam kas cits, ja bitenieki to neprot atpazīt,” nosaka Baiba. Kaitēklis bites ārējā apvalkā iztaisa caurumiņu. “Tā ir vaļēja brūce, kas neaizdzīst, un bite paliek vāja,” klāsta biškope, piebilstot, ka produkciju tas gan nekādi neiespaido.

Pavisam Baibai ir piecas bišu rases. Galvenā bāze sastāvot no Karpatu bitēm. “Citiem ir priekšstats, ka visas bites uzvedas vienādi, bet tā nav. Atšķirīga ir pamošanās pavasaros,” apgalvo biteniece. Katrā bišu saimē ir viena galvenā bišu māte. No aprīļa beigām līdz maija vidum stropos parādās bišu tēviņi trani. “Augusta sākumā tos izdzen ārā bada nāvē,” bišu paradumus izklāsta Baiba.

Interesēties par bitēm sieviete sākusi jaunības gados. Viņas vecvecāki un tēvs arī nodarbojušies ar biškopību. Biškopja izglītību bijusī liepājniece ieguvusi tehnikumā “Vecbebri”. Tagad Baiba strādā par Kurzemes novada biškopības konsultanti. “Lai uz kuru pusi ietu, visam cauri ir bijušas bites,” savu dzīves ritējumu raksturo biškope.

Uzziņai:

-Medus īpašības ietekmē gan augu valsts, kādā bites vāc medu, gan laika apstākļi.

-Šogad starptautiskajā pārtikas izstādē “Rīga food” par labāko medu atzīts kurzemnieka Jāņa Vainovska viršu medus.

-Tomēr medus izvēlē galvenokārt esot jāuzticas savām garšas kārpiņām.

Dana France
“Kurzemes Vārds”

“Es varētu nedēļu par bitēm stāstīt, un vienalga viss nebūs pateikts,” saka biškope Baiba Tikuma no Cīravas.

Sezonā no vienas bišu saimes var iegūt 20 kilogramu medu.