Deklarācijas tikai elektroniskā veidā būs jāiesniedz vien no 2011. gada 1. janvāra – Finanšu ministrija informē, ka pārejas posms ir pagarināts Zemkopības ministrijas ierosinājuma dēļ.

Bet tiem nodokļu maksātājiem, kuru juridiskā vai deklarētā adrese ir teritorijā, kurā nav interneta pārklājuma, elektroniskā deklarēšanās obligāta būs tikai no 2012. gada 1. janvāra. Iepriekš izskanēja priekšlikums to par obligātu padarīt jau nākamgad.

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome gan bija ieteikusi grozīt likumdošanu tā, lai nodokļu maksātāju, izņemot fiziskās personas, kas neveic saimniecisko darbību, nodokļu un informatīvās deklarācijas elektroniskā veidā būtu jāiesniedz tikai no 2019. gada. LOSP atsaucās uz lauksaimnieku problēmām šās sistēmas izmantošanā. Tas neatrisināti problēmu pēc būtības, savukārt uzskata Finanšu ministrijas pārstāvis Dāvids Tauriņš: “Turklāt piedāvātais pagarinājuma termiņš, mūsuprāt, ir nepamatoti garš.” Gan ministrija, gan Valsts ieņēmumu dienests apzinoties, ka galvenās problēmas interneta pakalpojumu, tostarp elektroniskās deklarēšanās sistēmas, izmantošanai reģionos ir saistītas ar telekomunikāciju tīklu pieejamību, sakaru kvalitāti, arī ar datoru neesamību un nepietiekamām to lietošanas prasmēm. Taču problēmas vajagot novērst, ne atlikt, jo pieeja interneta pakalpojumiem un ļaužu prasme to izmantot lauksaimniekiem var tikai palīdzēt, ne kaitēt.

Pārejas perioda pagarināšanu par gadu pozitīvi vērtē Aizputes novada lauku attīstības speciāliste Daiga Petrauska: “Manā pārraugāmajā teritorijā ir daudz gados vecu cilvēku, kam dators ir problēma.” Bet tas, ka elektroniskā deklarēšanās obligāta kļūs vēlāk, situāciju varētu mainīt – likumdošanā paredzētās zemnieku saimniecību pārreģistrācijas dēļ daudzas saimniecības beigs savu pastāvēšanu. Bet to saimniecību īpašnieki, kas darbu turpinās, noteikti jau prot vai arī iemācīsies tikt galā ar elektroniskās deklarēšanās sistēmu – tā ir arī lietošanā ērtāka, jo liedz pieļaut kļūdas. “Kas mācēs, tie arī to darīs, vai arī to darīs viņu grāmatveži,” D. Petrauska nedomā, ka būtu nepieciešams pārejas periodu izstiept līdz pat 2019. gadam.

“Man tas ir tikai par labu, es nemaz neesmu to tehniku iegādājies,” par termiņu pārcelšanu gandarīts arī Vērgales pagasta zemnieks Gunvaldis Miltiņš. Spēka saimniekošanai paliekot aizvien mazāk, tāpēc viņš plānojot to vispār beigt.

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”