Kopš pērnā gada nogales akciju sabiedrībā “Latvijas Valsts meži” izveidots Konsultāciju pakalpojumu centrs. Mūsu rajonā to pārstāv Liepājas nodaļa, kas atrodas Grobiņā, Atpūtas ielā 4, Liepājas Mežrūpniecības saimniecībai piederošās ēkas otrajā stāvā. Nodaļu vada Uldis Šēnbergs, kurš šonedēļ tikās un ar Konsultāciju centra funkcijām iepazīstināja pagastu lauku attīstības speciālistus. Nepieciešamība radīt Konsultāciju pakalpojumu centru bijusi acīm redzama, jo dažnedažādu neskaidrību un trūkumu privāto mežu apsaimniekošanā esot vairāk nekā vajadzīgs. Ulda Šēnberga vārdiem runājot, Valsts mežu dienests attālinājies no pakalpojumu sniegšanas.

Redzot to, akciju sabiedrība nolēmusi uzņemties šo misiju. Īpaši svarīgi to darīt tieši šobrīd, kad jāpiesaista Eiropas Savienības struktūrfondu atvēlētie līdzekļi, lai apmežotu lauksaimniecībā neizmantojamās zemes platības, aizstātu mazvērtīgās audzes ar perspektīviem stādījumiem, kā arī iegādātos vairāk vai mazāk jaudīgu meža izstrādes un kopšanas tehniku. Mūsu rajonā to jau paveicis privātais uzņēmums “GM Koks”, kas ticis pie hārvesteriem un forvarderiem, un tomēr ļoti daudzi mežu īpašnieki vēl nezinot, kā naudu piesaistīt.

Uldis Šēnbergs gan sācis strādāt tikai ar šā gada 1. februāri, tādēļ tagad aizņemts ar nodaļas izveidošanas pienākumiem. Viņš domā, ka konsultantiem darāmā netrūks, jo interese par centru esot jūtama un mežu īpašnieki jau atraduši ceļu pie viņiem. Nodaļas darbiniekiem klienti ar pakalpojumiem gan mežu iestigošanā, gan dastošanā, gan audžu novērtēšanā esot jānodrošina mēneša laikā. Konsultāciju centrs sadarbojoties ar Valsts meža dienestu. “Ja kolēģi rīko seminārus, mēs izmantojam iespēju tajos piedalīties, un arī viņi rīkojas līdzīgi,” sacīja Uldis Šēnbergs, atzinīgi novērtējot radušos kontaktus arī ar pagastu lauku attīstības speciālistiem. Šie cilvēki pagastā tiekot uzskatīti par pašiem zinošākajiem, tādēļ nav jābrīnās, ka arī privāto mežu īpašnieki padomu lūdz viņiem.

Vēlējāmies dzirdēt, kā Uldis Šēnbergs vērtē pašreizējo situāciju privāto mežu apsaimniekošanā. Vai tā ir apmierinoša? Konsultāciju pakalpojumu centra nodaļas vadītājs pastāstīja, ka pēdējos divos gados aina jūtami uzlabojusies. “Lielākais sāpju bērns līdz šim bija termiņos neatjaunotās platības,” viņš sacīja, taču pamazām šajā jomā lietas tiekot labotas. Konsultāciju pakalpojumu centra darbinieki uzskatot, ka viņu pienākums ir ne tikai apmierināties ar gudru padomu došanu, bet arī sniegt tiešu atbalstu audžu atjaunošanā. Akciju sabiedrība “Latvijas Valsts meži” varot izpalīdzēt gan ar stādāmo materiālu, gan citādāk. Pakalpojumu cenas esot stingri noteiktas.

Viena no būtiskākajām problēmām, kas traucē mežkopības nozares attīstību, ir nekvalitatīvie ceļi. Akciju sabiedrība nežēlo līdzekļus, lai sakoptu brauktuves valsts mežu apsaimniekošanai. Vai arī privātajiem mežu īpašniekiem viņi neatteiksies sniegt palīdzīgu roku? Uldis Šēnbergs pagaidām vēl atturējās pasacīt, kā tiks risināts šis uzdevuiums. Viņš uzskata, ka Eiropas Savienības līdzekļi tiks novirzīti arī ar mežu meliorāciju saistītām vajadzībām. Jo vairāk tāpēc, ka mežaudzes pārpludina bebru uzceltie aizsprosti. Šie dzīvnieki, kurus Latvijā uzskatīja par pilnīgi izzudušiem, tagad savairojušies tik lielā skaitā, ka rada saimniecisku kaitējumu. Uldis Šēnbergs uzskata, ka ar medīšanu šo problēmu atrisināt neizdosies. Kaut gan ir pagarināti medībām paredzētie termiņi, mednieki bebru medībās dodas, tikai azarta mudināti, jo materiāla labuma no šīs nodarbes viņi nespēj gūt. Izrādās, zvēru ādas nevienam nav vajadzīgas, bet mēs staigājam apavos un virsdrēbēs, kas darinātas no  Ķīnā un citās valstīs nomedītu dzīvnieku ādām.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”