Svētdien, neraugoties uz sniegputeni, Rucavā bija Dziesmu diena, jo 95. mūža jubileju atzīmēja vietējo tradīciju kopēja un dziesmu zinātāja Anna Trautmane, un tajā pašā laikā rucavnieku tradīciju klubiņam apritēja pirmā piecgade. Ciemos bija atbraukuši vairāku etnogrāfisko kolektīvu dalībnieki. Jubilāre saņēma medus kāri, bet kluba dalībnieces – fotogrāfiju albumiņus un sirsnīgus apsveikumus.

Jau priekšpusdienā ļaudis pulcējās etnogrāfiskajā mājā “Zvanītājos”, bet lielā jubilāre visiem pa vidu. Skanēja goda, kāzu, pūra vešanas, dalīšanas un apdziedāšanās dziesmas. Tā uzzinājām, ka Anna Trautmane pēc izcelsmes nākot no Būtiņģes zvejniekiem, kur jūras sudrabiņu smēlis viņas tēvs. Māte, baidīdamās no skarbās stihijas, mudinājusi ģimeni pārcelties uz Brušvitiem. Tur nopirktas 30 pūrvietas zemes, tur piedzimusi un uzaugusi kaismīgā dziesmu un tradīciju mīlētāja.

Savos 95 gados Anna Trautmane ir apbrīnojami ņipra, apdāvināta ar lielisku atmiņu un možu garu. Rucavnieces stāstīja, ka viņa līdz pat pērnajai vasarai darbojoties pa lauku, aprūpējot savu kaziņu, pļaujot tai sienu ziemai un izaudzējot dārzeņus, ko grauzt,  kā arī risinājusi sarunu pavedienu ar sunīti, kurš bijis mīlīgs un draudzīgs ar visiem, tāpēc par māju sargu nekādi nav derējis. Ciemiņus jubilāre allaž gaidījusi un nekad nepalaidusi projām, tos nepacienājusi. Arī patiesu stāstu, kuros dalīties ar citiem cilvēkiem, Anniņai nekad neesot pietrūcis. Turklāt tie allaž saistoties ar vietējiem ļaudīm un novadu. Arī tagad, pārnākusi uz veco ļaužu pansionātu, viņa turoties godam.

 Kad citi, gados daudz jaunāki, cilvēki sākot runāt par slimībām, kas tos nomāc, Anna Trautmane atbildot, ka veselību var pasargāt un nostiprināt, ja cilvēks ir kustīgs un nemierpilns. Turklāt nepietiekot ar to, ka pastaigā turpu šurpu pa istabu, esot jāiet pa ceļu un kilometriem tālu. “Ja neesi kārtīgi izstaigājies, tad taču nenāk miegs,” viņa mēdzot sacīt.

Ar savām apdziedāšanās dziesmām Anna Trautmane pārsteigusi daudzus. Pat daudz dzirdējušās gudenieces, kas Rucavu apmeklējušas, lai piedalītos konferencē, bijušas izbrīnītas un vaicājušas, kur tad tik bagātu pūru izdevies pielocīt? Kā – kur? Galvenokārt pa godiem staigājot. Kādreiz, atbildējusi Anna Trautmane, godi šajā pusē daudz biežāk rīkoti. Un viņai esot paticis dziedāt, arī ar labu balsi bijusi apveltīta. Arī tagad Anna Trautmane nav mitējusies un savu dziesmu pūru izdzied, sanākot kopā tradīciju kluba sievām.