Šogad par gada dzīvnieku izvēlētais Eiropas platausis Lejaskurzemē nav bieži sastopams, bet citas sikspārņu sugas gan ieraudzīt var – īpaši, ja klejo vecu parku un muižu pagrabu tuvumā. Reti ieraugāms ir arī gada augs.

Eiropas platauša, kas ir viena no Latvijā visapdraudētākajām sugām, galvenā pazīme ir platās ausis, kas uz pieres saaugušas kopā, tādu nav nevienam citam sikspārnim. Šis dzīvnieks ir novērots Papē migrācijas laikā, lai gan nav īpašs ceļotājs. Parasti tie pārziemošanai izvēlas sagruvušus mūrus, senus pagrabus, piemēram, vecās muižās. Mūspusē sastopams ir garausu sikspārnis. Pavisam Latvijā ir 16 sikspārņu sugu, un tā ir apmēram ceturtā daļa no zīdītāju sugu kopskaita.

Latvijas Dabas muzejs kopā ar speciālistiem visa gada garumā rīkos dažādus sikspārnim veltītus pasākumus. Ceturtdien muzejā tiks atklāts gada dzīvnieka stends.

Savukārt Latvijas Botāniķu biedrība paziņojusi, ka gada augs ir ķekarpaparde. Tie ir reti sastopami, mazi daudzgadīgi augi, kas pieder čūskmēlīšu dzimtai un maz atgādina tos augus, kurus cilvēki pazīst kā papardes. Latvijā ir sastopamas piecas šī auga sugas.

Biežāk sastopamā ir Latvijā ir pusmēness ķekarpaparde, neliels, līdz 20 centimetru augsts augs, sastopams pļavās, mežmalās, skrajos priežu mežos. Ieraudzīt pusmēness ķekarpapardi var tikai vasaras sākumā, jo vasaras otrajā pusē augs pastāv tikai augsnē.

 Rakstu plašāk lasiet šodienas “Kurzemes Vārda” numurā.

Eiropas platauša galvenā pazīme ir platās ausis, kas uz pieres saaugušas kopā.

#kvards-20110112-08#