Apmēram pirms nedēļas, kad Lauku dienu rīkoja kooperatīvā sabiedrība “Durbes grauds”, tās valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča prognozēja, ka šoruden gaidāmas labas cenas graudiem un rapšu kūlumam. “Kaut nu tikai izdotos visu novākt,” viņš pauda visu zemnieku vēlēšanos, piebilstot, ka Rietumeiropas valstīs raža neesot iepriecinoša un arī novākšanā radušās problēmas. Tagad durbenieka sacītais radis apstiprinājumu Eiropas Savienības lauksaimniecības komisāres Mariannas Fišeres-Bēlas paziņojumā par nodomu iesniegt Eiropas Komisijai priekšlikumu noteikt obligāto atmatas koeficienta nulles likmi šā gada rudens un nākamā gada pavasara sējai, lai rēķinātos ar aizvien saspringtāko situāciju labības tirgū.

Jau pērn kopienas 27 dalībvalstīs raža bija ievērojami zemāka par prognozēto. Tas izraisīja deficītu piegādē un nepieredzēti augstu cenu graudiem. Līdz ar to ievērojami sarukuši uzkrājumi. Arī šogad citās Eiropas valstīs, izņemot Spāniju, miežu un kviešu birums ir stipri viduvējs, turklāt biežās lietavas kavē izaudzētā novākšanu.

Nosakot atmatas koeficienta nulles likmi, jau šoruden un nākamā gada pavasarī izdotos palielināt graudaugu platības. Komisāre uzskata, ka lauksaimnieki arī turpmāk daļu no aramzemes var brīvprātīgi atstāt atmatā un saņemt par to ES  maksājumus. Izvirzītā iniciatīva nekādā gadījumā neesot jāuzskata par mēģinājumu atsacīties no 2008.gada kopējās lauksaimniecības politikas. Turklāt priekšlikums par atmatas koeficienta nulles likmi attiekšoties tikai uz šā gada rudens un nākamā gada pavasara sēju. Lai pieņemtu pastāvīgu lēmumu, pēc komisāres domām, būtu jāpārskata vispārējā labības politika un jāveic analīze, noskaidrojot, ar kādiem līdzekļiem iespējams saglabāt videi nekaitīgu situāciju.