Vairāki jaunie zemnieki, kā arī cilvēki, kas atgriežas no ārzemēm saimniekot Latvijas laukos, interesējas par iespējām dot pievienoto vērtību savos laukos un kūtīs iegūtajai produkcijai, uzsākot vai dažādojot mājražošanu. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Liepājas biroja sarīkotajā seminārā par piena pārstrādi piensaimnieki interesējās par iespējām sākt interesantāku nišas produktu, piemēram, jogurta, ražošanu, bet iesācējiem noderīga bija arī vispārīgā informācija par piena kvalitātes prasībām. Lauksaimniekus konsultēja profesore, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas katedras vadītāja Inga Ciproviča.

Lai arī lopkopjiem šis bijis grūts gads, kad ilgstošā sausuma dēļ ziemai sagatavoti mazāki barības krājumi un daudzviet dzird, ka būs jāsamazina ganāmpulki, seminārā sastaptie lauksaimnieki izteicās, ka tikšot galā ar šo pārbaudījumu. “Meklējām zāli pa visām malām. Katrs stūrītis, kur kaut kas bija izaudzis, kur neviens nekad nebija pļāvis, šogad tika nopļauts,” stāstīja “Mežstrautu siera” ražotājs no Rucavas Gundars Timbra, kura saimniecībā ir 45 govis. Priekules pagasta IK “Māliņmuiža” pārstāve Ingūna Balode sacīja, ka nedomājot atteikties no tikko ieaudzētajām piena govīm, lai arī ar barības sagādi šogad bijis, kā bijis: “Mums ir ļoti daudz atsaucīgu zemnieku, kuri palīdzēja, barību esam sagādājuši. Tagad jāsaka tā – govis pārēdušās nebūs, bet arī badā ne.”

Topošie mājražotāji bija apņēmīgi noskaņoti. “Gribu apiet starpniekus,” teica piena un gaļas lopu audzētāja no Gaviezes pagasta Inese Kurpa. Iveta Kļava no Durbes novada vēlētos sākt biezpiena, siera un pat jogurta ražošanu. Savukārt Dina Ozola pēc trīspadsmit Anglijā pavadītiem gadiem atgriezusies un iegādājusies zemnieku saimniecību Bārtas pagastā. “Gribu dzīvot Latvijā,” viņa teica.

Lektore I. Ciproviča stāstīja topošajiem mājražotājiem un arī pieredzējušajiem svaigpiena produktu piedāvātājiem, ka šis nevar būt “iedvesmas process”: “Mērķis ir piedāvāt nemainīgas kvalitātes produktu. Tāpēc ražošana ir jāstandartizē, nevar katru dienu izmantot kaut ko citu, kas tobrīd mājās pieejams.” Svaigpiena tirgotāji zināja stāstīt, ka pircēji nevēlas termiski apstrādātu pienu. Tās arī esot liekas klapatas. Savukārt I. Ciproviča centās kliedēt izplatītos priekšstatus, ka termiskā apstrāde sabojā labu produktu.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 9. novembra numurā.

#kvards-20181109-04#